Tālmācības vides

Precīzi definēt tālmācību nav viegli. Visā pasaulē tālmācība ir plaši izplatīta, bet vienas vispārpieņemtas definīcijas tai nav. Vēl vairāk – angļu valodas terminu „distance education” arvien biežāk sāk atzīt par neprecīzu. Visbiežāk šobrīd angļu valodā lieto terminus „open distance learning”, „open flexible learning”, „distance learning”, „resource-based learning”, „materials-based learning”, „independent learning”. Katrs termins uzsver kādu (vai vairākus) no tālmācībā izmantotiem principiem vai patstāvīgu mācīšanos (nevis mācīšanu!), lietojot dažādus studiju materiālus (resursus).1
Taču tālmācību bieži saista ar jēdzieniem – atklāts, plaši pieejams (angliski – open) un lokans, elastīgs (angliski – flexible). Iespējams, ka vislabāk tālmācību kopumā varētu apzīmēt ar terminu - brīvās studijas (angliski - open flexible learning), ar to uzsverot, ka:
zināšanu apguve notiek patstāvīgi studējot, bet skolotāji - konsultanti nevis māca, bet tikai palīdz mācīties;
tālmācība ir brīvi pieejama visiem neatkarīgi no vecuma, izglītības, nodarbošanās vai dzīvesvietas;
tālmācībā katrs var izvēlēties sev vajadzīgu priekšmetu;
apmācības metodika un mācību līdzekļu veids (drukāts teksts, audio vai videoieraksts, datorprogramma u.c.) pielāgots konkrētā kursa mērķiem un uzdevumiem;
studējošais var mācīties sev piemērotā vietā, laikā un tempā, atgriežoties pie grūtāk izprotamām lietām.…