Tautu tiesa Nirnbergā

Nak­tī uz 1945. ga­da 9. mai­ju ka­ra in­že­nie­ru sko­las ēkā Ber­lī­nes priekš­pil­sē­tā Karl­sfor­stā pa­rak­stī­ja ak­tu par hit­le­ris­kās Vā­ci­jas bez­ieru­nu ka­pi­tu­lā­ci­ju. Uz­va­rē­tās Vā­ci­jas vēl dzī­vie va­ras­vī­ri no­de­va se­vi uz­va­rē­tā­ju ro­kās. Sa­vu­kārt sa­bied­ro­tie Vā­ci­jas va­do­šo „fī­re­ru” lik­te­ni pēc sa­kā­ves bi­ja iz­lē­mu­ši jau pirms vai­rā­kiem ga­diem.
Pra­sī­ba iz­vei­dot spe­ci­ālu Starp­tau­tis­ko ka­ra tri­bu­nā­lu, lai tie­sā­tu gal­ve­nos na­cis­tis­kās Vā­ci­jas val­do­šā re­žī­ma va­dī­tā­jus, pa­rā­dī­jās jau 1942. ga­dā. ASV pre­zi­dents Fran­klins D. Rūz­velts uz­svē­ra, ka „šī lī­de­ru un vi­ņu ne­žē­lī­gi līdz­gait­nie­ku kli­ķe ir jā­no­sauc vār­dā, jā­ap­cie­ti­na un jā­tie­sā pēc kri­mi­nāl­tie­su li­ku­miem”. 1943. ga­da ok­tob­rī die­nas­gais­mu ie­rau­dzī­ja tri­ju anti­hit­le­ris­kās koa­lī­ci­jas val­stu (ASV, PSRS un Liel­bri­tā­ni­jas) dek­la­rā­ci­ja, ku­rā ti­ka brī­di­nā­ti tie, kas vā­cu ka­ra­spē­ka oku­pē­ta­jā te­ri­to­ri­jā bi­ja tie­ši pie­da­lī­ju­šies zvē­rī­bās, slep­ka­vo­ša­nā un nā­ves so­du iz­pil­dī­ša­nā. Šis do­ku­ments vēs­tī­ja, ka „vi­ņus no­gā­dās ta­jās zem­ēs, kur šie no­zie­gu­mi past­rā­dā­ti, lai vi­ņus tie­sā­tu un so­dī­tu pēc at­brī­vo­to zem­ju li­ku­miem”. Dek­la­rā­ci­ja aici­nā­ja: „Lai tie, kas vēl nav ap­trai­pī­ju­ši sa­vas ro­kas ar ne­vai­nī­gām asi­nīm, lai ie­vē­ro, ci­tā­di vi­ņi var no­nākt vai­nī­go vi­dū un trīs sa­bied­ro­tās val­stis no­teik­ti at­ra­dīs vi­ņus pat pa­sau­les ma­lā un no­dos ap­sū­dzē­tā­ju ro­kās, lai par vi­ņiem spries­tu tais­nī­gu tie­su”. …