Pārāk karsta tēja stipri kairina mutes dobumu, rīkli un kuņģi. Ilgstoša šāda dzēriena lietošana var nelabvēlīgi ietekmēt šo orgānu izmaiņas. Tējas temperatūru iesaka samazināt līdz 56o C un tikai tad pasniegt. [1]
Ūdens temperatūra ir atkarīga no tējas veida, taču labāk tējas lapiņas apliet ar tādu ūdeni, kas vēl nav uzvārījies un, kuram nav lielo plīstošo gaisa burbuļu, bet gan tikai nelieli burbulīši, no kuriem tas kļuvis balts. Dzēriena ievilkšanās laiku nosaka ar degustāciju 30 sekundes pēc tējas uzliešanas. Pēc šī laika tējas lapas pamazām atveras, līdz ar to izmainās dzēriena garša. Optimālais tējas ievilkšanās ilgums ir tas, pēc kura tā ir visbaudāmākā. Ja šis laiks tiek pārsniegts, tēja iegūst rūgtu garšu un zaudē savu kvalitāti. Jo ilgāk tējai ļauj ievilkties, jo rūgtāka tā kļūst, taču šo rūgto garšu var mazināt, pievienojot saspiestu meloni vai mazliet piena. Tēja ir pagatavota pareizi, ja tai pēc uzliešanas ir parādījušās putiņas. [4]
7.2 Mērces, piedevas
Angļi ir plaši iecienījuši dzert tēju ar pienu. Nav brīnums, ka ceturtā daļa visa piena, kas tiek patērēta Apvienotajā Karalistē, tiek izdzerta kopā ar tēju, bet strīdi par to, ko liet tasē pirmo - tēju vai pienu, gandrīz vai kļuva par iemeslu pilsoņu karam 19.gs. vidū.
Tējas uzlējuma maisījums ar pienu veido augstākā mērā barojošu, cilvēka organismam viegli asimilējamu dzērienu ar stimulējošām, kā arī ar nostiprinošām īpašībām. Piens satur vairāk par 100 dažādu barojošu vielu, kā arī līdz 20 veidiem cilvēkam nepieciešamo vitamīnu. …
