Teoloģiskā valsts teorija (no vācu – teologische Staatstheorie) –valsts bija dievišķās gribas produkts, tā radusies pēc Dieva gribas, kā dievišķās varas praktiskā īstenošana uz zemes. Šī teorija radusies jau Senajos laikos, kad priesteri dievišķoja valdnieka personību. Teoloģisko valsts izcelšanos teoriju attīstīja Akvīnas Toms, Islama ideologi, kā arī baznīcas ideologi. Tie uzskatīja, ka valsts, kurā nav baznīcas, nav arī taisnības un tā ne ar ko neatšķiras no vienkāršas laupītāju bandas. Lai patiesība valdītu zemes virsū, valstī vajag saplūst ar baznīcu, turklāt tikai baznīcai pieder neierobežotas tiesības lietot piespiedu varu.
Šai teoloģiskajai teorijai ir gan savi pozitīvie, gan negatīvie aspekti. Kā pozitīvo varam minēt to, ka valdnieks tika uzskatīts par Dieva labo roku, tas palīdzēja ieviest zināmu mieru, kārtību un garīgu pārliecību sabiedrībā, kā arī cēla valsts un tās vadītāja statusu. Savukārt, pie negatīvā varam minēt, ka šī t.s. pozitīvo tiesību doktrīna nerespektē ekonomiskos un sociālos dzīves apstākļus, kā arī neļauj valstij attīstīties, jo tās pārvaldes forma ir sastingusi. …