Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:878803
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.04.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Teritorija kā viens no valsts elementiem    4
2.  Valsts teritorijas tiesiskais statuss    7
3.  Valsts robežas un to tiesiskais statuss    9
4.  Teritoriālie režīmi    11
  Kopsavilkums    13
  Izmantoto avotu saraksts    14
Extract

Starptautiskajās upēs navigācija ir brīva un atklāta visu valstu pilsoņiem, tirdzniecības kuģiem un kravām, ievērojot līdztiesības proncipu attiecībā uz ostu un navigācijas nodevām un tirdzniecības kuģniecības nosacījumiem. Starptautiskā tiesiskā režīma jautājumus kārto īpašas starptautisko upju komisijas, kuru uzdevums ir veicināt to jautājumu atrisināšanu, kas ir aktuāli un nozīmīgi šādu upju kopīgā ekspluatācijā.
Pasaulē pastāv ļoti plašas teritorijas, kuras nav nevienas valsts suverenitātē un jurisdikcijā un kuras atbilstoši starptautiskajām tiesībām var izmantot jebkura valsts. Starptautiskie ūdeņi ārpus piekrastes valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu teritorijām, kā arī gaisa telpa virs tiem un zemes dzīles zem tiem ir vislielākā starptautiski izmantojamā teritorija uz zemes.
Antarktika ir vienīgais kontinents pasaulē, kas nav nevienas valsts teritoriālajā jurisdikcijā. Antarktika ir dienvidu polārais apgabals, kas iekļauj sevī Antarktīdu un to ieskaujošo okeānu ar salām. Tiesisko režīmu nosaka 1959. gada 1. decembra Līgums par Antarktiku. Antarktikā aizliegtas jebkādas militāras akcijas, kara bāzu un nocietinājumu celtniecību, militāri manevri, visu veidu ieroču izmēģināšana, kodolsprādzieni un radioaktīvo atkritumu apglabāšana.
Arktikas un Ziemeļu Ledus okeāna tiesiskais režīms attiecas uz rajonu ap Ziemeļpolu, kuru norobežo 66. Ziemeļu paralēle ap Ziemeļpolu. Šo režīmu nosaka starptautisko tiesību normas un to valstu likumdošana, kuru teritorijas daļa vai ekonomiskā zona, vai kontinentālais šelfs atrodas minētajā reģionā. Tās ir Krievija, ASV, Kanāda, Dānija un Norvēģija.
Polāro sektoru robežas nebūt nevar uzskatīt par attiecīgo valstu robežām. Jūru tiesisko režīmu ir jānoskaidro katrai atsevišķi, pamatojoties uz mūsdienu starptautisko tiesību principiem, gadu gaitā izveidojušos praksi, politiskajiem, ekonomiskajiem, aizsardzības, ģeogrāfiskajiem un citiem faktoriem, kas kopumā determinē vienas vai otras jūras tiesiskā režīma īpatnības, tomēr katras valsts polārā sektora ietvaros arktisko jūru režīms ir cieši vienots.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,48 €
Work pack Nr. 1331864
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register