Terorisms ir ne tikai krimināltiesiska, bet arī ētiski morāla problēma ar politiska rakstura iezīmēm, taču tikai krimināltiesību teorija ļauj nošķirt šīs parādības galvenās pazīmes, kas izšķirs, cik lielā mērā sabiedrības interesēs un likuma vārdā varēs noteikt sankcijas par konkrēto darbību
Ņemot vērā pēdējā gada notikumus, kas liek secināt, ka terorisms tiek pielietots arvien plašāk un arī nodara lielākus zaudējumus dažādām valsts un sabiedrības interesēm, kā arī tā straujo izplatību gan skaita, gan mēroga ziņā, var apgalvot, ka arī Latvijas tiesām var nākties saskarties drīzā laikā ar šo problēmu. Tāpat Latvijai nepieciešams izvērtēt Krimināllikuma Sevišķajā daļā iekļautā terorisma atbilstību starptautiskajiem aktiem (tas gan nav konkrētā pētījuma mērķis, līdz ar to darbā būs sniegtas nelielas atsauces uz starptautiskajiem aktiem, citu valstu pieredzi, kā arī iespējamajiem grozījumiem Krimināllikuma). Mūsdienās arvien plašāk starptautiskā mērogā tiek runāts par terorisma apkarošanu.
Darbam ir izvirzīti vairāki savstarpēji cieši saistīti mērķi: noskaidrot gan paša terorisma būtību, salīdzinot tā jēdziena skaidrojuma daudzveidību, vēsturisko izcelsmi un regulējuma īpatnības ārvalstīs, gan arī pievērsties terorisma kā noziedzīga nodarījuma analīzei.
Referāta pirmajā daļā tiks aplūkots vispirms jau terorisms kā sociālu parādība, kas nosaka tā jēdziena izpratni, aplūkoti tā vēsturiskie pirmsākumi, kā arī parādīta terorisma daudzveidība, kas faktiski nedod iespēju formulēt terorisma jēdzienu tā, lai tas būtu pietiekami konkrēts apzīmējums, kas būtu vienādi izprotams gan krimināltiesību jomā, gan politikas u.c. jomās, kur šī jēdziena izpratne ir krietni plašāka ar skaidri nenošķiramām robežām.…