Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:125024
 
Evaluation:
Published: 07.10.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Latvijas Demokrātiskās iekārtas sairuma cēloņi    4
  Apvērsuma realizācija un organizācija    5
  Pārmaiņas valsts iekārtā    7
  Tiesības    7
  Civiltiecības    8
  Krimināltiesības    9
  Kriminālprocesuālās tiesības    9
  Civilprocesuālās tiesības    10
  Nobeigums    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Autoritārisms ir antidemokrātisks politiskās sistēmas režīms, kas izveidots, lai nodrošinātu sabiedrības pakļaušanos valstij. *Tas ir sociālpolitisks režīms, kam raksturīga visas vai gandrīz visas varas koncentrācija vienas personas vai valdošās grupas rokās ar būtiskiem varas pārstāvības ierobežojumiem kā sociālo un politisko institūtu un sabiedrisko organizāciju, visas sabiedrības tiesību un brīvību ierobežojumiem. Būtībā jau autoritārisms ir tuvs totalitārismam.
Latvijā autoritārais režīms pastāvēja no 1934. – 1940. gadam, kad vara atradās viena cilvēka – Kārļa Ulmaņa rokās.
Ulmaņa režīms ienesa būtiskas izmaiņas visas sabiedrības dzīvē, arī tiesību jomā. Jāsaka gan, ka ne visās nozarēs, nu piemēram krimināltisības piedzīvoja mazas izmaiņas, savukārt civiltīesībās tika izdots vienots civillikums. Valststiesībās vairs nedarbojās Satversme. Lieli grozījumi arī notika pašvaldību sistēmā.
1934. gada 15.maijā Ministru prezidents K. Ulmanis kopā ar savu līdzgaitnieku grupu izdarīja apvērsumu - padzina Saeimu un nodibināja savu diktatūru Latvijas valstī.
Kādēļ apvērsums Latvijā vispār bija iespējams?
Latvijas literatūrā ir izplatīts viedoklis, ka trīsdesmito gadu sākumā Latvijas valstī izveidojās parlamentārā krīze. Tā izpaudās kā valdību nespēja ilgstoši darboties un kā Saeimas nespēja grozīt Satversmi un vēlēšanu likumu. Tomēr, parlamentārās iekārtas krišanu nedrīkst skaidrot tikai ar Satversmes un likumdošanas nepilnībām.
Visus apstākļus, kuri veicināja nestabilitātes rašanos var sagrupēt trijās grupās: iekšpolitiskie, subjektīvie un ārpolitiskie.
Pati būtiskākā grupa bija iekšpolitiskie cēloņi.
"Juridiskie" cēloņi bija nepilnības vēlēšanu likumdošanā, kuras pavēra ceļu uz Saeimu ne tikai partijām, bat arī šaurām interešu grupām, tā rezultātā radās problēmas valdības izveidošanā un to darbības stabilitātes nodrošināšanā ilgākā laika posmā. Pārāk liela vara tika piešķirta likumdošanas varai - rezultāts bija vāja izpildu vara. Liela nozīme bija arī sociāldemokrātu politikai Saeimā, kuri vienmēr veidoja pašu lielāko frakciju, bet ļoti reti piedalījās frakciju veidošanā.*
Jaunajās demokrātiskajās valstīs trūka pieredze vienmērīgu lēmumu pieņemšanā. Tas veidoja šauru profesionālu interešu pārstāvēšanu.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1348867
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register