Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Tiesības uz vārda brīvību un valsts tiesības iejaukties mediju īpašnieku un redaktoru attiecībās šo tiesību aizsargāšanai

     

    Research Papers14 Law, Journalism

3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:602196
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.10.2015.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 21 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
I.  Vārda brīvības izpratne    5
1.  Vārda brīvības formas    6
2.  Informācijas izplatīšanas un saņemšanas veidi    7
II.  Valsts pienākumi    8
1.  Negatīvie pienākumi    8
2.  Pozitīvie pienākumi    8
III.  Žurnālisti un preses brīvība    11
IV.  Vārda brīvības ierobežošanas nepieciešamība    15
V.  Diena pret Latviju    18
  Kopsavilkums    21
  Izmantotās literatūras saraksts    22
Extract

Kopsavilkums
1. Tiesības uz vārda brīvību ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem un šīs tiesības aizsargā arī tādu informāciju, kas šokē, aizskar un provocē valsti vai kādu sabiedrības daļu.
2. Darba gaitā tika secināts, ka, kaut arī valstis tiesību uz vārda brīvību īstenošanu realizē caur neiejaukšanos to izmantošanā, tomēr pastāv gadījumi, kad rīcība no valsts puses ir vēlama un nepieciešama. Šis pienākums nedrīkst uzlikt valsts iestādēm pārāk lielu slogu, izvēlētajiem ierobežošanas līdzekļiem jābūt samērīgiem.
3. Lai noteiktu, vai pastāv valsts pozitīvs pienākums, ECT jākonstatē, vai konkrētā gadījumā sabiedrības intereses ir svarīgākas par indivīda tiesībām. Jāpievērš uzmanība arī informācijas saturam un tam, kā tā ietekmē sabiedrību.
4. Preses pārākums vārda brīvības tiesību izmantošanā ir pamatojams ar mediju „sabiedrības sargsuņa” lomu un to, ka informācijas un ideju apmaiņa demokrātiskā sabiedrībā vislabāk ir sasniedzama tieši caur preses brīvību. Šādos gadījumos valsts var atzīt, ka sabiedrības tiesības saņemt informāciju ir svarīgākas par kādas personas tiesībām uz privāto dzīvi.
5. Jebkuram šo tiesību ierobežojumam jābūt nopietni pamatotam – noteiktam ar likumu, ar leģitīmu mērķi un nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā.
6. Vārda brīvība var tikt ierobežota arī ārkārtas gadījumos, kas noteikts Konvencijas 15. pantā. Šādā gadījumā situācijai jārada nopietns un reālam apdraudējumam.
7. Tiesības uz privāto dzīvi nav absolūtas, tās neaizliedz publikācijas. Nevienam nav tiesību uz absolūtu anonimitāti. Publiskām personām ir jāparedz lielāki sava privātuma ierobežojumi, jo kritikas no mediju puses attiecībā uz šiem cilvēkiem ir pastiprinātāka.
8. Nākotnē Konvencijas dalībvalstu īstenotajiem mediju ierobežojumiem būtu jācenšas atbilst ECT praksei. Aplūkojot citu valstu pieredzi šajā jautājumā, tika secināts, ka daudzas valstis joprojām neievēro 10. pantā noteiktās tiesības, netiek pietiekami aizsargāta neatkarīga mediju darbība.


Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,48 €
Work pack Nr. 1349870
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register