LR Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kura sekmē, lai valsts vara tiktu īstenota lietderīgi, tiesiski un atbilstoši labas pārvaldības principam, kā arī tā veicina cilvēktiesību aizsardzību. „Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt Tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.” LR Tiesībsargs ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam, jo tas tika veidots pēc Skandināvijas ombuda parauga. Tiesībsarga birojs ir valsts pārvaldes sistēmas neatkarīga institūcija. Darba autorei tēma „Tiesībsarga loma un funkcijas Latvijas Republikā” likās saistoša, jo Tiesībsarga birojs Latvijas Republikā ir izveidotā samērā nesen, kā arī bija vēlme izzināt tā darbību un pamatprincipus, cik lielu lomu tas spēlē mūsu valstī un pret katru personu personīgi.
„Ombudsmens kā institūcija, proti, ombudsmens kā viena no iespējamām institūcijām, kur tiek uzklausīta personas sūdzība par administratīvas iestādes rīcību, kas nenodrošina indivīda likumīgās tiesības. Ombudsmens kā viena no institūcijām, kas uzklausa sūdzības par tiesu iestādes darbību, ja tā nenodrošina personas likumīgās tiesības. Ombudsmens kā institūcija ar noteiktu kompetenci ir viena no kontroles iespējām pār izpildvaras iestāžu, tiesu, un vēlams būtu, arī pār likumdevēja rīcību. Tādējādi ombudsmens tiek piedāvāts kā cilvēktiesību sargs, lai aizstāvētu taisnību un nodrošinātu cilvēka intereses(tiesības) no patvaļas”
Tiesībsargs ir kā starpnieks starp varas struktūrām un sabiedrību. Tiesībsarga pieņemtajiem lēmumiem pamatā nav pastāvošie likumi, kā arī tiem nav oficiāls valsts varas segums. Labs Tiesībsargs spēj rast kompromisu starp personu un iestādi pat vissarežģītākajās situācijās, līdz abas oponentu puses, veiksmīgi sadarbojoties, spēj rast atrisinājumu konkrētajai problēmai.
