Mūsdienās, kur valstis atrodas ciešos sakaros viena ar otru, kur tiek paplašinātas un attīstītas tādas organizācijas kā Eiropas Savienība un NATO zināt citu valstu tiesību rašanās un attīstības gaitu, kā arī tiesību avotu lomu šo tiesību veidošanā, ir ļoti svarīgi.
Tā kā manas tēmas galvenais akcents tiek likts uz tiesību avotu dažādību vairākās tiesību sistēmās, tad pēc manām domām ir arī jāapskata katras tiesību sistēmas rašanās un attīstības gaitu, lai labāk izprastu konkrētu tiesību avotu nozīmi dotajā tiesību sistēmā. Pastāv ļoti dažāds tiesību iedalījums tiesību sistēmās, savā darbā es izmantoju franču zinātnieka R. Davida tiesību sistēmu klasifikāciju romāņu ģermāņu, vispārējo, padomju un tradicionālo tiesību sistēmās.
Tā kā trīs galvenās no šīm tiesību sistēmām ir romāņu ģermāņu, vispārējo, padomju tiesību sistēmas, tad mana darba uzdevums bija apskatīt šīs sistēmas nedaudz plašāk. Ņemot vērā, ka tiesību sistēmas tiek pētītas uz salīdzinošo tiesību pamata, tad nedaudz tika apskatītas arī salīdzinošās tiesības.
Bieži vien cilvēki nosodoši izturas pret citu tautu tradīcijām un kultūra un līdz ar to nesaprot konkrētas valsts tiesību būtību. Mana darba mērķis ir iepazīties ar vairāku valstu tiesībām un izprast tās. Izpētot tiesību sistēmas ir iespējams noskaidrot pie kādas pieder mūsu valsts tiesības, noskaidrot tās trūkumus un priekšrocības un censties tos pārvarēt, ņemot vērā citu valstu pieredzi.
Tiesību sistēmas tiek pētītas uz salīdzinošo tiesību pamata. Tāpēc neliels ieskats ir vajadzīgs arī salīdzinošajās tiesībās.
Salīdzināšanas metode ieņem nozīmīgu vietu zinātniskajos pētījumos. Uz tā pamata izveidojās virkne zinātņu (salīdzinošā psiholoģija, salīdzinošā anatomija, fizioloģija u.c.), tajā skaitā arī salīdzinošās tiesības, taču tādas tiesību nozares nav; ar šo terminu tiek apzīmēta zinātniska disciplīna, kura izmanto salīdzinošo metodi. Vienlaicīgi eksistējošo tiesību sistēmu, to institūtu un tiesību normu salīdzināšana tiek īstenota ar mērķi lai varētu nošķirt to tipiskās, nozīmīgās īpašības. Normu darbības efektivitātes salīdzinošā analīze atkarībā no to raksturīgajām īpašībām var būt par pamatu likumdošanas attīstībai. Šajā gadījumā salīdzināšanā tiek ņemti objekti līdzīgi pēc formas (piemēram, institūti, kuru nosaukumi ir līdzīgi), vai arī objekti, kuri risina vienādus uzdevumus tiesību sistēmā (piemēram, Lordu palāta Anglijā un Augstākā tiesa ASV).
Salīdzinošajai metodei ir sekojošas pētīšanas stadijas:
a)atsevišķu tiesību institūtu pētīšana, to nozīmīgāko pazīmju izdibināšana;
b)analoģisko institūtu izdibināto un izpētīto pazīmju salīdzināšana, un uz to pamata līdzību un atšķirību konstatēšana;
c)atšķirīgo pazīmju novērtēšana no dažādām pozīcijām (taisnīguma, efektivitātes u.c.)
Daudz dziļākā salīdzinošā analīze nosaka ne tikai normatīvā materiāla pētīšanu, bet arī sociāli ekonomisko, kultūras un citu faktoru, kuri nosaka eksistējošo institūtu pastāvēšanu.
Par salīdzinošo tiesību objektiem var būt tiesību sistēmas kā viens veselums (makrokomparativistika), tā arī noteiktie institūti, normas to saturošajā, funkcionējošā, kā arī to pielietojošajā aspektā (mikrokomparativistika). Makrokomparativistikas galvenais uzdevums ir nozīmīgo atšķirīgo un līdzīgo pazīmju izdibināšana dažādās valsts tiesību sistēmās, to klasifikācija un apvienošana tiesību saimēs.…
