Lai iztirzātu doto tēmu, pirmkārt, ir jāuzzina, kas ir tiesību teorija. To atspoguļo sekojošais citāts:
"Vispārīgā tiesību teorija kā zinātne ir vispārinātu zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. Tā pētī tiesisko īstenību (realitāti) valstī."1
Kā nākamais jēdziens ir jānoskaidro, kas ir tiesību avots: "Tiesību avots (lat.fons, fontis)-speciāls juridisks termins tiesību ārējo formu apzīmēšanai, tas, no kurienes var "uzzināt" tiesību normu saturu. Tiesību avots norāda ar kādiem paņēmieniem valsts izsaka iedzīvotāju gribu normatīvajos aktos. Vēsturē pazīstami šādi tiesību avoti: paražu tiesības, precedenti, normatīvie akti, starptautiskie un normatīvie līgumi, vispārīgie tiesību principi, tiesu prakse, tiesību doktrīna u.c."2
Tā kā viens no normatīvajiem avotiem ir arī mums iztirzāšanai vajadzīgais normatīvais akts, tad dosim ar tam skaidrojumu: "Normatīvie akti- tādi jaunrades rakstveida akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas (vispār obligātus uzvedības noteikumus). Normatīvie akti, piemēram, ir: Konstitūcijas, Satversmes, Kodeksi, likumi, noteikumi, instrukcijas u.c., kas satur tiesību normas. Latvijā galvenais tiesību avots ir normatīvais akts."3
Tādus juridiskos aktus, kas sevī ietver tiesību normas un atbilst likuma prasībām sauc par likuma pamatotiem aktiem.…
