Tiesību normu interpretācijas pamatveidi

Tiesību normu piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir to satura precīza noskaidrošana un iztulkošana. Taču pašreiz Latvijā tiesību normu tulkošana jeb interpretācija juridiskajā praksē vēl nav pietiekami izprasta un ieviesusies.
Bieži nākas dzirdēt tādus jēdzienus kā “tiesību normas nedarbojas”, “likums nav iedzīvināts”. Tas tikai parāda to, cik samērā lieli “robi” ir tiesību nozarēs un mūsu sistēmā kopumā, kas, protams, ir iemesls dziļām pretrunām starp tiesību normām. Tāpēc svarīgi ir apzināties, to, cik mūsdienu Latvijas apstākļos ir svarīga kvalitatīva tiesību normu interpretācija, kas var darboties kā iedarbīgs līdzeklis, lai novērstu un mazinātu normatīvajos aktos esošās pretrunas un citus trūkumus, un līdz ar to izmantojot interpretācijā ietverto iespēju, saskaņot tiesību normas ar sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām, to skaitā, veicināt arī tiesību normu attīstību atbilstoši sabiedrības dzīves mainošajiem apstākļiem.
Mērķis ir izanalizēt un izpētīt jautājumu par interpretāciju kā tiesību normu piemērošanas un pielietošanas nozīmīgu sastāvdaļu, aplūkot interpretācijas jēdzienu un nozīmes būtību, kā arī sīkāk pievērsties tiesību normu interpretācijas četrām, galvenajām metodēm – gramatiskajai (filoloģiskajai), sistēmiskajai, teleoloģiskajai un vēsturiskajai.…