Savam kursa darbam esmu izvēlējusies tematu “Tiesību normu interpretācijas paņēmieni”. Šāda temata padziļinātu pētīšanu uzskatu par aktuālu tiesību zinātņu izglītības apguvē, jo gan studiju gaitā, gan arī vēlāk praktizējot, jebkurai personai, gan apgūstot, gan arī pastāvot nepieciešamībai piemērot kādu no tiesību normām, ir jāprot saskatīt šīs tiesību normas pareizo jēgu un nozīmi, kā arī mērķi.
Latvijā, kā zināms, patlaban pastāv tā sauktā jauktā tiesību sistēma, kurā blakus jau dominējošiem Rietumeiropas tiesību loka elementiem ir vēl ne mazums sociālistisko tiesību elementu. No padomju tiesību sistēmas tā atgriežas Rietumeiropas sistēmā. Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai, tiesību normu iztulkošana balstījās uz noteikumiem, kuri tika formulēti likumos un padomju tiesību teorijā un iztulkošanas metodoloģiskais pamats bija vienīgi marksistiskā dialektika.
Te, es vēlētos piebilst, ka padomju tiesību teorija noliedza, proti, principiāli neatzina un nepielietoja teleoloģisko tiesību normu interpretācijas paņēmienu. Iesākumā par tiesību mērķi tika deklarēta proletariāta, bet vēlāk “visas tautas” griba. Tiesību normas mērķa un jēgas izpratne bija lieka, jo šī proletariāta vai visas tautas griba attiecībā uz konkrētiem likumiem un normām mainījās, atbilstoši valdošās komunistiskās partijas vadošajiem norādījumiem.
Par tiesību normas interpretācijas paņēmienu tiek uzskatīts noteiktas zinātnes izpētīto likumsakarību komplekss, kas izmantojams tiesību normas izzināšanā. Tātad, tieši tiesību normas izzināšanai ir nepieciešams šis tiesību teorijas kā zinātnes izpētītais likumsakarību komplekss. Tādēļ, sava kursa darba satura izklāstu esmu konstruējusi sākotnēji izpētot tiesību normu interpretācijas jēdzienu un nozīmi, tad interpretācijas nepieciešamību un visu beidzot tādus tiesību normu interpretācijas paņēmienus kā valodniecisko, sistemātisko, teoloģisko un vēsturisko.
Termins “interpretācija” (lat. interpretatio) nozīmē skaidrojumu, satura atklāšanu, bet ar terminu “interpretēt” (lat. Interpretari) tiek saprasta izskaidrošana, jēgas atklāšana, iztulkošana.1 Latvijā šis jēdziens līdz šim ticis izteikts ar terminiem – tulkošana, iztulkošana, pēdējā laikā ar terminu interpretācija. Tā kā terminiem tulkošana un iztulkošana ir izteiktāka plašāk lietojamā pamatnozīme – izteikt ko citā valodā, pārtulkot, tad jāatzīst, ka tiesību normu satura noskaidrošanu un pareizu izprašanu, pilnīgāk un precīzāk izsaka – interpretācija. Tā ietver sevī arī tiesību normu piemērošanas praksē un tiesību teorijā ilgstošā vēstures gaitā uzkrātās interpretācijas iezīmes.…