Nobeigums
Studiju darba izstrādes gaitā autors centās atspoguļot un izanalizēt tiesiska darījuma elektroniskās formu pēc tās būtības, lai noskaidrotu gadījumus, kad šo elektronisko formu ir iespējams izmantot, kādi ir šīs formas ierobežojumi, kādi normatīvi šo formu regulē un kāda būtu iespējamā problemātika izmeklēšanā.
Darba autors izvēloties tēmu: „Tiesiska darījuma elektroniskā formas regulācija un izmeklēšana” izvirzīja mērķi iegūt vispārinātu skaidrojumu par elektroniskās formu tās tiesiskumu, regulāciju, kā arī izmeklēšanu, kas pēc autora domām tika sasniegts.
1. Kā vienu no būtiskākajām lietām autors vēlas minēt to, ka darījuma dalībniekiem ir brīva izvēle, kādā formā, rakstiski papīra formā vai elektroniskā formā, tie vēlas slēgt darījumus un šo brīvu izvēli nodrošina Civillikuma 1473.p.
2. Mūsdienās vispopulārākā ir tiesiska darījuma rakstiskā forma, taču, ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas un attīstības līmeni, Latvijā aizvien vairāk tiek ieviesta elektroniskas formas izmantošana.
3. Elektroniskā formas un rakstiskās formas pamatelementi un pamatfunkcijas nemainās, mainās tikai tiesiskais regulējums.
4. Elektroniskās dokumentu forma ir pateicīga uzņēmumiem, kuru vadībai ikdienā ir jāparaksta daudz dokumentu. Droša elektroniskā paraksta izmantošana dotu iespēju, šos dokumentus parakstīt ātrāk, nenoslogojot vadību ar dokumentu parakstīšanu.
5. Tiesisko darījumu elektronisko formu galvenokārt regulē Latvijas izdotie uz 1999. gada 13. decembra pieņemtā Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 1999/93/EK „Elektroniskā paraksta direktīva” pamata „Elektronisko dokumentu likums”, „Dokumenta juridiskā spēka likums”, kā arī „Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums”.
6. Elektroniskā formas ierobežojumi attiecas uz līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības, galvojuma līgumiem, darījumiem ģimenes tiesību un mantojumu tiesību jomā.
…
