Nobeigums.
Latvijas Valsts garantē tiesu varas neatkarību, un visu pienākums ir šos nosacījumus cienīt un ievērot. Tiesu var spriest tikai personas, kurām šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētajā kārtībā. Un tā tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Tiesneši ir likuma noteiktajā kārtībā iecelta, ievēlēta vai apstiprināta tiesas amatpersona, kurai piešķirtas pilnvaras spriest tiesu un ar kuras palīdzību valsts realizē tiesu varu. ”Plašākā nozīmē – tiesnesis ir ikviena persona, kas izšķir kādu strīdu vai objektīvi izvērtē kādu notikumu” .
Pēc autores domām, lai kļūtu par tiesnesi Latvijā, kandidātam ir “jānoiet garšs ceļš” - jāiegūst zināšanas jurisprudencē, jābūt augsti kvalificētam un godīgam juristam, jāstažējas un jānokārto kvalifikācijas eksāmenu, jābūt objektīvam, nepaķļautam citu interesēm un pats galvenais pēc autores domām - būt neuzpērkamam. Tikai tādā gadījumā tiesneša spriedumi būs taisnīgi.
Tiesnesim ar visu savu attieksmi un stāju ir jāuzvedas atbilstoši savam ieņemam amatam, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods. Jo visi - gan tiesneši, gan tiesas darbinieki veido tiesu sistēmu un tās tēlu kopumā.
Tiesnesis ārpus darba laika ir tiesīgs brīvi iesaistīties dažādās nodarbībās un tas ir saistīts ar viņa pilsoņa tiesībām.
Spriežot tiesu, tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam pakļauti. Par jebkādu tiesneša ietekmēšanu vai pat draudiem ir noteikta kriminālatbildība. Lai tiesa varētu sekmīgi strādāt tiesneša neaizskaramību nodrošina likums, un tādēļ par nepakļaušanos tiesai, izvairīšanos no ierašanās tiesā, tiesneša goda aizskaršanu sakarā ar tiesas spriešanu, kā arī par citām darbībām, ar kurām izrādīta necieņa pret tiesu, vainīgās personas sodāmas likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat neviena iestāde vai amatpersona nedrīkst sniegt jebkādas norādes, kā labāk vai pareizāk būtu iztiesājama lieta vai kā būtu jāpieņem lēmums vai spriedums. Neviens nav tiesīgs arī pieprasīt no tiesneša kādus paskaidrojumus vai atskaites, kā ir tikusi izskatīta lieta.
…
