Fizisko un juridisko personu savstarpējās attiecības un tiesības, gadījumos, kad tās ir aizskartas, apstrīdētas vai nonākušas pretrunā ar likumiem, pamatos regulē civilprocesa likums un kriminālprocesa kodekss.
“Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziegumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziegumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts”1.
Katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto un apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Persona, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā civilprocesuālajā kārtībā.
Lai šos uzdevumus sekmīgi atrisinātu, ir jāpierāda lietas faktiskie apstākļi. Visi šie apstākļi ir jānoskaidro objektīvi patiesi, pilnīgā saskaņā ar to, kas bijis vai ir īstenībā. Pierādīšanas process sastāv no pierādījumu savākšanas, procesuālās nostiprināšanas, pārbaudes un novērtēšanas.
Gan civilprocess, gan arī kriminālprocess paredz sacīksti tiesvedībā, t.i., tiesa nodrošina pusēm vienādas tiesības savu interešu aizsardzībai.
Minētais ir tiesu ekspertīžu realizācijas juridiskais pamatojums un nosaka nepieciešamību veidot noteiktu tiesu ekspertīžu iestāžu struktūru valstī.
Vienlaicīgi, valsts tiesu ekspertīžu iestāžu struktūrai ir jāatbilst valsts pārvaldes stratēģijas pamatprincipiem, jānodrošina efektīvu valsts iestādēm uzlikto funkciju realizāciju, ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un maksimāli strauju nozares attīstību.
Viens no pierādījumu avotiem kriminālprocesā ir lietiskie pierādījumi, t.i., priekšmeti, kas saistīti ar notikumu un palīdz atklāt tā apstākļus. Galvenokārt lietiskie pierādījumi iegūst nozīmi izmeklēšanas un tiesas orgāniem tikai pēc to speciālas izmeklēšanas. Šiem izmeklējumiem var būt ļoti dažāds raksturs, un tāpēc, lai tos izdarītu, jāpieaicina dažādi speciālisti.
Medicīniskai tiesekspertīzei parasti jāizmeklē bioloģiska rakstura objekti. Visbiežāk tiek izmeklētas asinis un to traipi, pēc tam – sēklas šķidruma traipi, mati, daudz retāk citi objekti: audu un orgānu daļiņas, siekalu, urīna un citu cilvēka izdalījumu pēdas. Kriminālprocess paredz arī gadījumus, kad ekspertīzes izdarīšana ir obligāta, piemēram, lai noteiktu nāves cēloņus, aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka vai cietušā psihisko vai fizisko stāvokli.…
