Latvijā tiesu varas sistēmu darbības principus, lietu piekritību, tiesnešu tiesības un pienākumus regulē 1992.g. 15.decembra likums “Par tiesu varu”, bet lietu izskatīšanas kārtību tiesā nosaka procesuālā likumdošana; civilprocesuālā, kriminālprocesuālā un administratīvā.
Likums nosaka 4 lietu veidus:
1.civillietas- mantiskie strīdi un prasības, kas izriet no civilajām, darba, zemes un finansu tiesībām, starp fiziskajām personām, starp juridiskajām personām.
2.krimināllietas-m izriet no krimināltiesībām,
3.administratīvās lietas- izriet no administratīvajām tiesībām par sabiedriski bīstamiem administratīviem pārkāpumiem, piem., sīko huligānismu, tirdzniecību neatļautās vietās, uzņēmējdarbību bez licences u.c.
4.Satversmes uzraudzības lietas- par LR likumu, Saeimas un izpildvaras institūciju pieņemto normatīvo aktu atbilstību Satversmei u.c. pamata likumiem, starptautiskajām tiesību normām un starpvalstu līgumiem.
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Latvijā tiesu spriež tikai tiesa.
Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesā, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa.
Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss.
Satversmes tiesa Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.…
