Secinājumi
1. 13. gadsimta pirmajā pusē Turaidas pils ir Rīgas bīskapijas fogtejas centrs. Līdz pat 13. gadsimta vidum, visaktīvāk Turaidas pilī darbojas Rīgas bīskaps Nikolajs, kurš izdod arī vairākus dokumentus, kurus apzīmogojis un nodevis kā garantiju nākotnei.
2. Turaida bija kā karaspēka pulcēšanās vieta, kur tika izspriestas stratēģijas un izdomāti plāni kā doties karagājienos. Tas tādēļ, ka Turaida bija izdevīgā vietā un vidusceļš, kur pulcēties visiem karagājiena dalībniekiem.
3. Turaidas pilī tika pulcētas kārtu sanāksmes, kurās piedalījās baznīcu kalpotāji un garīdznieki. Tāpat arī rīkotas prelātu sapulces, ko organizējis ordenis, lai attaisnotu izklīdušās baumas par ordeņa brāļu barbarisku izturēšanos pret jaunkristītajiem.
4. 14. gadsimta beigās Turaidā uzturas arhibīskaps Johans IV, kurš kopā ar savu kanceleju rīko dažādas sēdes. 15. gadsimta sākumā Turaidas pilij atrodoties arhibīskapa pārvaldē, tur Livonijas mestrs.
5. Turaida bija vieta, kur tika slēgti miera līgumi un risinātas konfliktējošo pušu sarunas, kārtotas laicīgās pārvaldes un tiesiskie jautājumi, pieņemti un izdoti dokumenti, rakstītas vēstules, rīkotas sēdes. Turaidas pilī tika risinātas gan militārās, gan administratīvās, gan politiskās lietas.
6. 1405. gadā uz 12 gadiem, Turaidas pils tika iznomāta Vācu ordenim. Līdz 1417. gadam tur darbojās Livonijas mestri un Vācu ordeņa brāļi. Pēc nomas beigām pili par patstāvīgu uzturēšanās vietu izvēlējās arhibīskapi, kuri darīja visas iepriekš minētās darbības un līdz 15. gs. vidum viņi tur jutās droši.
…