Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:754245
 
Author:
Evaluation:
Published: 06.06.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Not used
Extract

Ievads

Viena no svarīgākajām lietām, kura nepieciešama cilvēkam ikdienā, ir ūdens. Atsvaidzinošs ūdens malks brīdī, kad slāpst, ūdens, ko izmantojam higiēnas un saimniecības vajadzībām. Var teikt, ka kvalitatīvs ūdens pietiekošā daudzumā nodrošina cilvēkam komforta stāvokli un rada labsajūtu. Ūdens nodrošina arī svarīgāko dzīvības procesu norisi dabā.
Kvalitatīvs ūdens ir dzidrs ūdens ar patīkamu, atsvaidzinošu garšu. Tas ir ūdens bez slimību izraisošu mikrobu klātbūtnes, kura ķīmiskais sastāvs nepārsniedz elementiem noteiktās maksimāli pieļautās koncentrācijas.
Piesārņots, sliktas kvalitātes ūdens var kļūt cilvēkam bīstams. Ūdens loma slimību izplatībā bija zināma jau sen, vēl pirms zarnu infekciju izraisītāju atklāšanas. Ar ūdeni izplatās akūtas zarnu infekcijas - holera, vēdertīfs, dizentērija, kā arī poliomielīts, vīrusa hepatīts A.
Kaitīgie ķīmiskie savienojumi, kas atrodas dzeramajā ūdenī, var iekļūt cilvēka organismā caur gremošanas sistēmu, ūdeni dzerot, kā arī caur ādu - mazgājoties un ieelpojot ūdenī izšķīdušās gaistošās vielas.
Droša dzeramā ūdens apgāde iespējama, lietojot augstas kvalitātes pazemes ūdeņus un nodrošinot ūdensapgādes sistēmu optimālu ekspluatācijas režīmu. Dzeramā ūdens ieguvei lieto arī virszemes ūdeņus, piemēram, Rīgā. Pirms ūdens nokļūst sadales tīklā, tas tiek attīrīts un dezinficēts.
Ūdens, kurš paredzēts dzeršanai un ikdienas vajadzībām, nedrīkst saturēt slimību izraisošus mikrobus un citas vielas, kuras varētu kaitēt cilvēka veselībai. Ūdens sastāvā esošās ķīmiskās vielas nosaka ūdens krāsu, garšu vai smaržu un duļķainību, proti, īpašības, pēc kurām patērētājs novērtē piegādātā ūdens kvalitāti un lietošanas derīgumu.
Ietekmi uz veselību var radīt ilgstoša tāda ūdens lietošana, kurš satur kādu ķīmisko vielu cilvēkam kaitīgā koncentrācijā. Īpaša uzmanība jāpievērš kumulatīvajām toksiskajām vielām, kā piemēram, smagie metāli un kancerogēni. Arī dzeramā ūdens dezinfekcijas līdzekļi izraisa dažādu blakusproduktu veidošanos, no kuriem daži ir potenciāli bīstami. Taču to radītais risks veselībai ir mazs, salīdzinot ar ūdens nedezinficēšanas bīstamību.
Latvijas valstī tiek veikta dzeramā ūdens kvalitātes uzraudzība. Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” nosaka kvalitātes prasības ūdenim, ko lietojam dzeršanai, uztura pagatavošanai, saimnieciskajām vajadzībām, kā arī tirdzniecībai un pārtikas ražošanai.
Dzeramā ūdens monitorings ir regulāras dzeramā ūdens kvalitātes laboratoriskās pārbaudes ar mērķi iegūt informāciju par tā nekaitīgumu un kvalitāti. Monitorings iedalās kārtējā un auditmonitoringā. Kārtējais monitorings (regulārās pārbaudes) tiek veikts, lai iegūtu informāciju par dzeramā ūdens mikrobioloģiskajiem, organoleptiskajiem un fizikāli – ķīmiskajiem rādītājiem, kā arī par dzeramā ūdens apstrādes efektivitāti. Tās ir biežas pārbaudes pēc nelielas izmeklējumu programmas. Kārtējo ūdensvada ūdens monitoringu par saviem līdzekļiem veic ūdensapgādes uzņēmums (ūdens piegādātājs), bet pārtikas uzņēmumos kārtējo monitoringu par saviem līdzekļiem organizē un nodrošina uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs.
Latvijas valstī tiek veikta dzeramā ūdens kvalitātes kontrole. Valsts sanitārā inspekcija kontrolē dzeramā ūdens kvalitāti, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām, bet Pārtikas un veterinārais dienests - dzeramo ūdeni, ko izmanto pārtikas uzņēmumos.
Konstatējot dzeramā ūdens neatbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kontrolējošām institūcijām ir tiesības ierobežot vai aizliegt dzeramā ūdens piegādi vai lietošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, nodrošinot patērētāju informēšanu par ūdens piegādes vai lietošanas ierobežojumiem vai aizliegumiem.

1. Ūdens.

Par ūdeni sauc ūdeņražu oksīdu H2O. Ūdens īpašību kopumu nosaka ūdens molekulas uzbūve. Ūdens molekulā divi ūdeņraža atomi ir kovalenti saistīti ar skābekļa atomu. Tā kā skābekļa atoma negatīvais lādiņš (elektronegativitāte) ir ievērojami lielāks nekā ūdeņraža atomam, tad kopējo saiti veidojošā elektronu mākoņa blīvums ir ievērojami novirzīts skābekļa atoma kodola virzienā - tā ir polarizēta (1.1. attēls).

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1137331
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register