Ūdens trūkums rada ne tikai ūdens patēriņa pieaugumu, bet to izraisa arī upju, ezeru, jūru un okeānu piesārņošana ar atkritumiem un notekūdeņiem. Gada laikā cilvēks dabiskajos ūdeņos ievada 500 miljrd. t komunālo un sadzīves notekūdeņu. Ar neattīrītiem notekūdeņiem upēs, ezeros un tālāk jūrā nonāk visdažādākās piesārņojošās vielas. Pasaules upju ūdeņi jūrās un okeānos ienes vairāk nekā320 milj. t dzelzs, 6.5 milj. t fosfora un citu vielu. Ļoti daudz vielas Pasaules okeānā nonāk no atmosfēras, arī puse no jūras un okeāna piesārņojošiem pesticīdiem nāk no atmosfēras. Šāda ūdens kvalitātes pazemināšanās izraisa tālejošas sekas ūdenstilpnēs notiekošajos procesos – eitrofikāciju, dažādu hidrobionātu bojāeju u.c.
Piesārņošana parasti notiek neracionālās cilvēka darbības rezultātā. Tā, piemēram, no lidmašīnām izsējot minerālmēslus ūdenstilpju 200m aizsardzības zonā, ne tikai tiek saindētas upes un ezeri, bet zūd arī tīrumiem domātie ražas celšanas elementi.
Speciālisti, izmantojot dažādu metodiku, ir mēģinājuši novērtēt to zaudējumu, ko piesārņojums nodara ūdenim. Piesārņojumu, kas nonāk ūdenī, klasificē dažādi. Parasti izšķir ķīmisko, fizikālo un bioloģisko piesārņojumu.…