Mūsu darba tēma ir “ūdens”. Šo tēmu mēs izvēlējāmies tādēļ, ka ūdens veido lielu daļu zemeslodes un tādēļ, ka tas ieņem ļoti svarīgu lomu visu dzīvo organismu eksistencē, kā arī nosaka klimatu un laikapstākļus.
Ar šī darba palīdzību mēs vēlamies iegūt vairāk informācijas par ūdeni dabā, tā īpašībām, kā arī nozīmi dzīvo organismu dzīvē. Šī darba veikšana palīdzētu mums attīstīt iemaņas informācijas meklēšanā, analizēšanā un teksta konspektēšanā.
Veidojot darbu mūsu uzdevumi ir noskaidrot, cik daudz ūdens ir uz Zemes, kāda ir tā nozīme un funkcijas dzīvajos organismos, kā cilvēki izmanto ūdeni, kāds un cik liels ir ūdens piesārņojums, kādā veidā cilvēki attīra ūdeni un kāds ir ūdens cikls dabā.
Lai šos uzdevumus veiktu mums ir jāatrod, jākonspektē un jāizanalizē informācija par ūdeni, jāieskatās dabā un jāmēģina ievērot ūdens pārvērtības, jānoskaidro kā cilvēks piesārņo ūdeni un kādas ir piesārņojuma sekas., jānoskaidro kā mainās ūdens izvietojums dabā: ledāji – okeāns.
Lai veiktu šo darbu mēs izmantosim literatūru, kas sniegtu informāciju par ūdens nozīmi dabā, dzīvajos organismos, par tā īpašībām.
Ūdens ir visizplatītākā viela uz mūsu planētas. Zemes ūdens apvalks (hidrosfēra) aizņem 72% no kopējās zemes virsmas un tā kopējais tilpums ir 1,5 miljardi km3. ūdens tilpums pasaules okeānā ir 1 370 323 000 km3, pazemes ūdeņos – 60 000 000 km3, ledājos – 24 000 000 km3, ezeros – 230 000 km3, upēs – 1200 km3, augsnē – 83 000 km3. atmosfērā ūdens tvaiku kopējais tilpums sasniedz 14 000 km3, tomēr ūdens tvaika saturs atmosfērā ir atkarīgs no apstākļiem, piemēram, 0oC temperatūrā ūdens maksimālā masas daļa gaisā var būt 0,48%, bet 40oC temperatūrā – 5,82%.
Dabā esošo ūdeni pēc tā atrašanās vietas iedala atmosfēras, virszemes un pazemes ūdeņos. Ūdeņus iedala arī saldūdeņos un sālsūdeņos. Saldūdens resursi uz zemeslodes nav lieli – tikai 2 – 2,5% no kopējā ūdens apjoma., pārējais ir sālsūdens, turklāt lielākā daļa saldūdens atrodas mūžīgajos ledājos. Taču, lai gan šķietami saldūdens ir maz, tomēr tas ātri attīrās, piem upju ūdens 32 reizes gadā, augsnes mitrums reizi gadā, ezeru ūdens – reizi trijos gados, taču atmosfēras ūdens tvaiki vēl biežāk nekā upju ūdens.
Ūdens nepārtraukti atrodas cikliskā kustībā – tas iztvaiko no ūdenstilpnēm, augsnes, augiem vai dzīvniekiem, tad gaisā kondensējas un nolīst atpakaļ uz zemes, daļa iztvaiko atkal, daļa nokļūst pazemes ūdeņos, daļa ūdenstilpnēs un vēl daļu uzņem dzīvie organismi.…
