Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:509344
 
Evaluation:
Published: 17.12.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Used
Time period viewed: 20th century (1900 A.D. to 1999 A.D.
2000 - 2010 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  ANALĪZES DAĻA    5
1.1  Analīzes praktiskā nodaļa    5
1.1.1  Uzņēmējdarbības analīze    5
1.1.2  Nozares analīze    6
1.1.3  Uzņēmuma A/S „X” raksturojums    10
1.1.3.1  A/S „X” tieši ietekmējošā ārējā vide    13
1.1.3.2  A/S „X” netieši ietekmējošā ārējā vide    15
1.1.4  A/S „X” SVID (SWOT) analīze    17
1.2  Analīzes teorētiskā nodaļa    21
1.2.1  Uzņēmuma vide    21
1.2.4  Attiecības starp uzņēmumu un vidi    21
2.  PROJEKTA DAĻA    25
2.1  Attiecības starp A/S „X” un vidi    25
2.2  Uzņēmuma vadīšana mainīgas ārējās vides apstākļos    27
2.2.1  Uzņēmuma netieši ietekmējošās ārējās vides izmaiņas    27
2.2.2  Uzņēmuma tieši ietekmējošās ārējās vides izmaiņas    28
2.3  Uzņēmuma iespējas pilnveidoties    30
  Secinājumi un priekšlikumi    32
  Bibliogrāfiskais saraksts    33
Extract

1.1.1 Uzņēmējdarbības analīze

Situāciju uzņēmējdarbības jomā Latvijā var raksturot kā samērā labu. Kopējais uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājs ir 12%, kas norāda, ka 2008.gadā Latvijā uzņēmējdarbībā bija iesaistīti ap 180 000 iedzīvotāju vecumā no 18-64 gadiem. Rīga un Vidzeme joprojām ir visaktīvākie reģioni ar visaugstāko uzņēmējdarbības līmeni, bet Kurzeme un Zemgale - ar viszemāko. Agrīnās stadijas uzņēmējdarbības jeb topošo un jauno uzņēmēju, kuri darba algas maksā vismaz trīs mēnešus, aktivitātes līmenis Latvijā ir 6,6%, tie ir aptuveni 100 000 uzņēmēju.
Salīdzinot ar situāciju 2007.gadā, šis rādītājs nav mainījies. Latvijā agrīnās uzņēmējdarbības līmenis tiek raksturots kā vidējs, tas ir ievērojami augstāks nekā attīstītākajās Eiropas valstīs - Beļģijā, Zviedrijā, Vācijā un Spānijā. Tomēr uzņēmējdarbības aktivitāte ir raksturojama kā zema, salīdzinot ar ASV, Austrāliju un Ķīnu.
Salīdzinot ar citu valstu uzņēmējiem, Latvijā uzņēmējdarbībā iesaistās aizvien vairāk jaunu cilvēku. Gandrīz 27% Latvijas agrīno uzņēmēju ir vecumā no 18 – 24 gadiem, un tas ir augstākais jauniešu uzņēmējdarbības rādītājs Eiropā, izņemot Horvātiju.
Salīdzinot ar 2007.gadu, īpaša aktivitāte vērojama tieši no cittautiešu uzņēmējiem - bijis liels pieaugums aktivitātes rādītājos etniskajiem krieviem un citu tautību pārstāvjiem un uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās latviešu uzņēmēju vidū.
Gandrīz 70% to Latvijas uzņēmēju, kas jauna biznesa uzsākšanai izmanto ārējos finansējuma avotus, izvēlas neformālos investorus - radus, draugus, ģimenes locekļus un citus. Augsts ir arī uzņēmēju īpatsvars, kas daļu sava starta kapitāla aizņemas no bankām vai finanšu institūcijām. Turpretim tikai 9% jauno uzņēmēju kā finansējuma avotus izmanto dažādas valdības programmas.
2008.gadā Latvija starptautiskos indeksos, salīdzinot ar citām valstīm, ir pieredzējusi mērenu progresu vai regresu. Pēc Davosas Pasaules ekonomikas foruma 2008.gada datiem, Latvija atrodas 54.vietā pasaulē Biznesa konkurētspējas indeksā (valsts biznesa vides kvalitāte - 51.vietā, firmu darbības un stratēģijas kvalitāte - 62.vietā), un 45.vietā pasaulē Globālajā konkurētspējas indeksā (pagājušajā gadā - 44.vietā). Pasaules Bankas Doing Business 2008 indeksā Latvija pakāpusies par četrām vietām.
Lai apzinātu pašu Latvijas uzņēmēju viedokli par būtiskākajiem kavēkļiem uzņēmējdarbībai Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo laika periodu, pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma tika veikts pētījums aptaujas veidā. Uzņēmēju aptauja parādīja, ka valsts un pašvaldību iestādēm nav pamata pašapmierinātībai un nepieciešamas visaptverošas reformas, it īpaši - makroekonomikas stabilizācijai. Par lielāko daļu no apsekotajām jomām uzņēmēji apgalvoja, ka problēmas salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem izplatījušās un padziļinājušās.
Par īpaši problemātiskām tika atzītas tādas makroekonomiska mēroga jomas kā inflācija - 82% uzņēmēju to atzina par problēmu uzņēmējdarbības veikšanai un plānošanai (2006.gadā - 72%), nodokļu likmes - 71% (2006.gadā - 61%), darbaspēka pietiekamība - 64%, kā arī biežās un neprognozējamās izmaiņas likumdošanā - 59%, dažādas izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūras izmantošanu - 49% (2006.gadā - 33%), ēnu ekonomika - 39% (2006.gadā - 31%) un konkurence - 36% (2006.gadā - 32%), korupcija valsts sektorā - 34,9% (2006.gadā - 23,3%) un korupcija pašvaldībās - 27,1% (2006.gadā - 20,2%).

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1143933
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register