Dažādu sabiedrībai nepieciešamu mērķu sasniegšanai un atsevišķu uzdevumu izpildei cilvēki veido dažādas sistēmas. Cilvēka veidotās un vadītās sistēmas ir dažādas pēc sava satura, tās var būt bioloģiskas, sociāli-ekonomiskas un tehniskas.
Interese par sistēmas pieejas iespējām paaugstinās piecdesmitajos gados skarā ar dažādu komplicētu industriālo un sociālo projektu izstrādāšanu.
Sistēmas pieeja saistīta ar objektu sistēmu veida interpretāciju.
Sistēma ir savstarpēji iedarbojošos elementu kopums, kura sastāvdaļas iedarbojas starp sevi un ar apkārtējo vidi un pakļauti noteikta mērķa sasniegšanai. Tā ir lietu kopums, kuras, veidojot kompleksu vienību, ir savstarpēji saistītas un atkarīgas cita no citas. Šīs lietas var būt fizikālas (piemēram, automobiļa motora daļas), bioloģiskas (cilvēka ķermeņa daļas) vai arī teorētiskas (koncepcijas, principi, teorijas). Visas sistēmas iedarbojas cita uz citu, atrodas mijiedarbībā un tās ir ietekmētas no ārienes.
Sistēmu lietošana fizikas un bioloģijas zinātnēs ir devušas ievērojamu ieguldījumu sistēmu teorijas attīstībā. Sistēmu teoriju var lietot arī vadībā.
Vadības sistēmas jēdziens.
Katru vadības objektu, tai skaitā uzņēmumu var uzskatīt kā sistēmu. Vadības procesā mijiedarbojas objekti un subjekti. Programmējošais subjekts nosaka vadības mērķi un kārtību. Vadības subjekts tieši iedarbojas uz vadības objektu. Vadības objekta funkcija ir vadības procesa realizācija. Vadības objekts ir vadošā sistēma uzņēmējdarbības objektos u.c.
Vadības sistēma ir savstarpēji iedarbojošos vadāmu elementu kopība, kas veido vienotu organismu, kuram ir jaunas īpašības; tādas, kādas nepiemīt tās atsevišķiem elementiem. …
