Šo tematu referātam izvēlējos, jo uzskatu, ka jebkuras organizācijas un darba kolektīva efektīvas darbības pamatā ir attiecības tās locekļu starpā. Tādēļ vēlos izprast organizācijas psiholoģijas būtību, vadītāja un darbinieku savstarpējo attiecību psiholoģiskās īpatnības, kā arī citus ar šo tematu saistītus jautājumus, jo, iespējams, to visu man kādreiz pašam vajadzēs zināt.
Sākumā nedaudz aplūkošu organizāciju psiholoģijas jēdzienu, atšķirību no citām psiholoģijas nozarēm, ka arī pievērsīšos tās vēsturei un attīstībai līdz mūsdienām
Turpinājumā pievērsīšu uzmanību sava referāta tematam – aplūkošu vadītāja un darbinieku attiecības no psiholoģijas viedokļa, atsevišķi apskatot grupas organizācijā, to attīstības fāzes. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī konfliktiem organizācijā, jo, tikai izprotot konfliktu iespējamos cēloņus un veidus, ir iespējams tos laicīgi paredzēt un nepieciešamības gadījumā – arī novērst.
1. Organizāciju psiholoģijas jēdziens, īss ieskats vēsturē un atšķirība no citām psiholoģijas nozarēm
Organizāciju psiholoģija ir samērā jauna zinātnes nozare, Rietumos tā sāka veidoties XX gs. 30. gados, pie mums šis apzīmējums ieviesās 1992. gadā (kā mācību kursa nosaukums Latvijas Universitātē). “Organizāciju psiholoģija ir lietišķās psiholoģijas nozare, kura pēta cilvēku izturēšanos organizācijās, personāla atlases un izvietošanas, organizāciju pilnveidošanas psiholoģiskos jautājumus.”(3)
Kā patstāvīga nozare tā neveidojās tukšā vietā. Jau XX gs. 20. gados izveidojās darba jeb industriālā psiholoģija, nedaudz vēlāk – vadības psiholoģija.
Organizāciju psiholoģijas atšķirības no iepriekšminētajām psiholoģijas nozarēm ir sekojošas: “organizāciju psiholoģija, kura balstās uz sistēmisko pieeju organizācijām, ietver lielu daļu no jautājumiem, kurus risina darba un vadības psiholoģija, un tādā ziņā ir plašāka par tām. Tā vairāk uzmanības velta tieši cilvēku attiecībām organizācijās un ir adresēta ne tikai vadītājiem, bet arī darbiniekiem.”()
Lai pilnīgāk izprastu mūsdienu organizāciju psiholoģiju, īsi ir jāaplūko tās vēsture. Nepieciešams raksturot arī menedžmenta jeb vadības teorijas attīstību, jo organizāciju psiholoģija ir cieši ar to saistīta.
Zinātniskā jeb klasiskā menedžmenta pamatlicēji bija amerikāņu pētnieki Frederiks Teilors un Henrijs Feijols, kuri jau XX gs. sākumā formulēja menedžmenta pamatprincipus. Viņu galvenā uzmanība bija pievērsta vadītāja funkciju formulēšanai un efektīvai darba procesa organizācijai. Šajā pašā laikā Hugo Minsterbergs lika pamatus darba psiholoģijai. Tomēr šajā laikā psiholoģiskie pētījumi aprobežojās ar darbinieku uzmanības, koncentrēšanās spējas, atmiņas apjoma, kustību koordinācijas un dažu domāšanas īpašību noteikšanu. Praktiskajiem pētījumiem drīzāk bija psihofizioloģisks, nevis psiholoģisks raksturs.…
