Mūsu steigas un vispārējas datorizācijas laikmetā aizvien mazāka uzmanības un laika cilvēks spēj veltīt pats sev – ikdienas rūpes, raizes, domas par ģimeniskām un sadzīviskām problēmām aizņem arvien vairāk domas un laika. Mēs ik dienu esam kā vāveres riteni – mājas, darbs, darbs, mājas … Un tā gadu pēc gada… Un jo augstāks ir cilvēka stāvoklis sabiedrībā, ieņemamais amats, jo mazāk laika viņam atliek pašam sev, jo lielāka slodze,- jo lielāka atbildība un stress. Šī tēma – vadītājs un stress piesaistīja manu uzmanību, kad, iepazīstoties ar vispārējo filozofiju, uzdūros K.Levina grupas dinamikas pieejai, kur nelielas grupas – šajā gadījumā darba kolektīvi ir apskatīti kā pastāvīgs funkcionējošs un attīstībā esošs sociāls organisms. Tas manī izraisīja asociācijas, ka vadītājs šajā organismā veic sirds funkcijas un tādēļ no viņa emocionālā un fiziskā stāvokļa ir tieši atkarīga visu pārējo posmiņu darbība. Un mūsdienās neapšaubāmi stress ir izvirzījies par visizplatītāko slimību, kurai pie mums Latvijā pagaidām ir pievērsta, manuprāt, pārāk maza uzmanība. “ASV stress šodien ir viens no visizplatītākajiem nāves cēloņiem, divas trešdaļas ārstu vizīšu notiek stresa dēļ un trīs no visvairāk lietotajām zālēm ir stresa samazināšanai” (A.Ozoliņa Nucho, M.Vidnere “Stresa menedžments” , “AGB”, 1999.g., 8.lpp.) Un tieši šīs mūsu nezināšanas un neinformētības dēļ es vēlējos nedaudz sīkāk iedziļināties minētajā problēmā, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu un iegūtās zināšanas vēlāk varētu izmantot savā turpmākajā darbā. Tādejādi šis pētījums ne tikai papildinātu studiju darbu kolekciju, bet gūtu arī praktisku un lietderīgu nozīmi manā darbā. Vadītājs, kurš ir pakļauts stresa ietekmei tieši vai netieši “aplipina” visus apkārtējos un pakļautos darbiniekus, kuri kaut kādā ziņā ir atkarīgi un tādejādi vieglāk ievainojami, līdz ar ko šī slimība izplatās vēja spārniem.…