SECINĀJUMI
Vaina ir obligāts priekšnosacījums. Vaina ir kā neatņemama sastāvdaļa, lai personai tiktu piešķirts sods vai tā tiktu atzīta par vainīgu jebkurā skatījumā: gan krimināltiesību, gan administratīvo tiesību, gan civiltiesību pārkāpumu skatījumā. Visos iepriekšminētos tiesībpārkāpumos vaina un sods ir savstarpēji saistīti jēdzieni, jo vainai ir divas formas, kuras krasi ietekmē soda piemērošanu konkrētajā gadījumā. Tiesu spriedumos vaina izpaužas kā priekšnosacījums, jo vainas atdzīšana jeb vaļsirdīga atdzīšanās ir svarīgs faktors. Tomēr vainu var pierādīt vai arī pretēji – nepierādīt to.
Vainas formas ir divējādas - ar tiešu nodomu veikts nodarījums vai ar netiešu nodomu veikts nodarījums. Šo vainas veidu noskaidrošana ir svarīga jebkurā tiesībpārkāpuma konstatēšanā. Tas ļauj precīzi konstatēt noziedzīgo nodarījumu, piemērojot attiecīgo sankciju, sodu vai brīvības atņemšanu, jo krimināltiesības neatzīst tā saucamo objektīvo pieskaitāmību – kriminālatbildību bez vainas.
Nodoma un neuzmanības vainas formas sastopamas administratīvajos tiesībpārkāpumos. Administratīvo tiesībpārkāpumu veikšanā administratīvo soda veidu un lielumu ietekmē tieši vainas pierādīšana un vainas faktora klātbūtne. Pirms administratīvā soda uzlikšanas tiek izskatīti gan vainas mīkstinošie apstākļi, gan arī vainas pastiprinošie apstākļi. Izskatot un vērtējot šos apstākļus svarīgi ir ņemt vērā to vai tiesībpārkāpējs pats atzīst savas vainas klātbūtni.
Savukārt Latvijas Republikas Civillikuma izriet tas, ka nav svarīgi vai vainojamā persona pati atdzīst savu vainu. Ja vaina ir pierādāma un ir reāli pierādīta, tad atlīdzināšana ir neizbēgams process. Vainas regulējums civillikumā kvalificējas nodomā, kad subjekts ir paredzējis sekas un neuzmanībā, kad kaitīgās sekas subjekts nav paredzējis.
Juridiskā atbildība nestājas spēkā tiesībpārkāpuma izdarīšanas brīdī, jo tas nav noteikts likumdošanas. Tomēr saskaņā ar normatīvajiem aktiem kādai pilnvarotai valsts institūcijai oficiāli jākonstatē tiesībpārkāpums. Jākonstatē: vai izdarītā darbība ir tiesībpārkāpums, tiesībpārkāpuma fakts, tiesībpārkāpējs, tiesībpārkāpēja vainas pakāpe un tikai tad valsts pilnvarotā institūcija par pārkāpumu ir tiesīga piemērot atbilstošu sodu attiecīgi juridiskai vai fiziskai personai. Sabiedrības dzīves locekļiem un tiesību sargājošo institūciju darbiniekiem savā ikdienas darbā jārēķinās ar tiesībpārkāpumiem un to izraisošajām juridiskajām sekām, jo tā ir specifiska sabiedriska parādība.
…
