Svarīgākie mērķi ir šādi:
vispārējs iedzīvotāju dzīves līmenis, viņu ekonomiskā brīvība, drošība un vienlīdzība;
ekonomiskā efektivitāte un ekonomikas izaugsme;
pilnīgā nodarbinātība un cenu stabilitāte.
Makroekonomiskie mērķi un tiem piešķirtā nozīme virza indivīdus, uzņēmumus un valdību lēmumu pieņemšanas procesā. Šie mērķi rada cilvēkos skaidrību par sabiedrības attīstības virzieniem, kā arī mērķu sasniegšanai izmantojamiem līdzekļiem. Šos mērķus var izmantot kā kritērijus, lai novērstu ekonomiskās sistēmas funkcionēšanu kopumā, vai arī tajā īstenojamo programmu efektivitāti. Kaut gan dažus mērķus, kā ekonomisko brīvību un vienlīdzību, ir gandrīz neiespējami izteikt kvantitatīvā veidā, tomēr lielāko vairumu mērķu, bezdarba līmeni, inflācijas tempu, ekonomikas izaugsmi u.c. ir iespējams skaitliski noteikt.
Visas makroekonomiskās parādības atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Tās ir cieši saistītas gan ar mikroekonomiku, gan arī ar valdības politiku.
Makroekonomiku nevar skatīt atrauti no valdības politikās darbības. Tās pasākumi, dažādās sociālās programmās tieši ietekmē tautsaimniecību kopumā, un tiek dēvēta par makroekonomisko politiku. Galvenie instrumenti, ar ko valdība iedarbojas uz valsts ekonomikas funkcionēšanu kopumā, ir nodokļu likme, Valsts budžeta izdevumi, dotācijas, procenta likmes, naudas apgrozības regulēšana un citi. Makroekonomika dod zināšanas ne tikai par ekonomiskiem procesiem, bet arī parāda sakarības starp makroekonomisko politiku un tās ietekmi uz ekonomikas funkcionēšanu kopumā.
Lai valsts varētu veikt savas funkcijas, tās rīcībā ir jābūt noteiktam naudas līdzekļu kopumam. Šo naudas līdzekļu veidošana, sadale un izmantošana tiek veikta ar Valsts budžeta starpību.
Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu, izdevumu saraksts, kas sastādīts noteiktam laika periodam.
Parasti šis periods ir viens gads. Budžeta darbības periodu nosaka katras atsevišķas valsts likumdošana. Vairākumam valstu šis periods sakrīt ar kalendāra gadu, bet citās valstīs tas nesakrīt. Latvijā budžeta gads sakrīt ar kalendāra gadu.
Valsts budžeta īpatnība ir tā, ka izsniegtie naudas līdzekļi nav jāatmaksā. Turklāt valdība valsts finanses izmanto kā līdzekli fizkālās politikas realizācijai makroekonomikās stabilitātes nodrošināšanai.
Katrā atsevišķā valstī, atbilstoši tās teritoriālajam iedalījumam, tiek veidota noteikta budžeta sistēma.…
