1. valsts civildienesta jēdziens un būtība.
Kopš Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas de iure 1991. gada 21. augustā Latvijā nepārtraukti ir darbojies civildienesta aparāts. Sākotnēji tā darbība juridiskā aspektā balstījās uz LPSR likuma normām, taču vēlāk uz 1994. gada 21. aprīlī pieņemtā likuma Par valsts civildienestu, kā arī 2000. gada 7. septembrī pieņemto Valsts civildienesta likumu, kurš ir visnozīmīgākais publiskās pārvaldes sistēmu veidojošais likums.
Likuma mērķis ir noteikt likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. Likumā regulētas valsts civildienesta ierēdņa amata , ierēdņa pienākumi, tiesības, dienesta gaita un vadība vispārējā valsts civildienestā.
Jaunais likums nodod jēdziena „civildienests” skaidrojumu, tāpēc tā skaidrojumu autors meklēja juridisko terminu vārdnīcā – valsts civildienests ir valsts profesionāli sagatavotu valsts ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisko lēmumu realizācija. Tas ir pastāvīgs (neatkarīgi no pie varas esošās valdības), tādā veidā saglabā valstisko darbību pēctecību.
Valsts civildienesta uzdevums ir nodrošināt tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību un būt lojālam likumīgai valdībai, kā arī būt profesionālam un politiski neitrālam.
Valsts civildienestu vada Valsts civildienesta pārvalde. Tā ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts civildienesta jomā [1].
Valsts civildienesta pārvaldes darbību sīkāk reglamentē Valsts civildienesta pārvaldes nolikums.
…
