Mana studiju darba tēma ir “Valsts darba inspekcijas statuss un kompetence”, ko izvēlējos tādēļ, ka vēlos sīkāk izpētīt Valsts darba inspekcijas (turpmāk tekstā – Inspekcija) darbību un varu to apvienot arī ar prakstisko informāciju, jo tieši Valsts darba inspekciju biju izvēlējusies par savas prakses vietu.
Šī darba mērķis ir apskatīt Valsts darba inspekcijas vēsturi, tiesisko pamatu un struktūru, kā arī aplūkot visas tās darbības, kas, saskaņā ar LR likumiem un MK noteikumiem, ir Valsts darba inspekcijas kompetencē.
Lai uzzinātu visu iepriekšminēto, par galveno informācijas avotu izmantoju Valsts darba inspekcijas Interneta mājas lapu, jo tā sniedz visvairāk noderīgas ziņas par Inspekciju. Par svarīgu avotu esmu arī izmantojusi Valsts darba inspekcijas darbības reglamentu, kas dod sīkāku priekšstatu par Inspekcijas kompetenci. Un neatņemami informācijas avoti, kas izmantoti šajā darbā ir Latvijas Republikas likumi un Ministru Kabineta noteikumi, kuri reglamentē Valsts darba inspekcijas darbību.
1. Valsts darba inspekcija
Pamatojoties uz 2001. gada 28. decembra “Valsts darba inspekcijas likumu” un 2002. gada 16. aprīļa MK noteikumiem Nr. 158 “Valsts darba inspekcijas nolikums”, Latvijas Republikas Valsts darba inspekcija (VDI) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras misija ir vesels, sociāli un tiesiski aizsargāts darbinieks drošā darba vidē. Valsts darba inspekcijas darbības mērķi ir darbinieku veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu izveidošana attīstītā un ekonomiski stabilā valstī, kā arī panākt darba devēju, darbinieku, sabiedrības informētību par darba, darba drošības un arodveselības prasībām.
1.1. Valsts darba inspekcijas vēsture
“1833. gadā darba aizsardzības principu atzina Anglija. No šejienes darba aizsardzības principi izplatījās visā pasaulē.
1894. gadā Latvijā fabriku inspekcija tika izveidota Vidzemē, bet pārējā teritorijā -1897. gadā.
Pēc neatkarīgās Latvijas valsts izveidošanas, t.i., 1918. gada 18. novembra, fabriku inspekcija turpināja strādāt.
1919. gada 16. decembra “Valdības Vēstnesī” Nr. 87 nodaļā – “Latvijas tautas padomē pieņemtie likumi” rakstīts, ka ar 1919. gada 15. decembra sēdē pieņemto likumu tiek atstāti spēkā agrākie Krievijas likumi, kuri pastāvēja Latvijas robežās.
Trīsdesmito gadu beigās “Pārskatā par darba aizsardzības pārvaldes darbību” teikts, ka “Latvijā ir izstrādāts likums par darba inspekciju, kas zināmā mērā uzskatāms par inspekcijas satversmi’’ (likums pieņemts Ministru kabinetā 1939. gada 28. aprīļa sēdē).
Darba aizsardzību sākot ar 1937. gada 1. augustu pārzināja Sabiedrisko lietu ministrija, kuras Darba aizsardzības pārvaldē ietilpa Darba inspekcija.
Latvijā 1937. gadā pastāvēja 5717 darba inspekcijai pakļauti rūpniecības, amatniecības, tirdzniecības un transporta uzņēmumi ar 199158 nodarbinātām personām, kurus pārraudzīja 8 līdz 10 darba inspektori ar apmēram 20 cilvēku lielu tehnisko personālu.
Vācu okupācijas laikā darba inspekcija bija Ģenerālkomisāra darba politikas un sociālās pārvaldes apakšnodaļa.
Par Darba inspekciju laika periodā no 1941. gada līdz 1944. gadam ir maz konkrētas informācijas, bet zināms, ka arī šajā laikā Darba inspekcija strādāja.
Padomju periodā pastāvēja Arodbiedrības CK Darba tehniskā inspekcija katrā nozarē, un tās darbu LPSR koordinēja Arodbiedrību Padomes Darba aizsardzības daļa.…
