Valsts ierēdņa loma un nozīme valsts funkcionēšanas mehānismā

Dažādi departamenti, aģentūras, biroji un citas pārvaldes formas, kas realizē likumus un politiku, ir pazīstami kā birokrātija. Birokrātija ir sociālā grupa, ko veido pārvaldes darbinieki.
Birokrātija kā organizācijas veids ir sastopamas visās pasaules valstīs un tām nereti ir piešķirta liela vara publiskajā sektorā.
Ikdienā ar vārdiem “birokrātija” un “birokrāts” mēdz negatīvi raksturot darba stilu. Taču kā zinātniski termini šie vārdi apzīmē nepieciešamu parādību, bez kā sabiedrībai būtu grūti un nespētu normāli funkcionēt un attīstīties. Birokrātija nav vienveidīga, tai vēl ir dažādi veidi, pieejas – racionālā pieeja, dabiskā pieeja, kā arī citas. Racionālā pieeja (“mašīnu birokrātijas”) ir birokrātijas veids, kur daudzkas tiek noteikts dažādos likumos, noteikumos un instrukcijās un daudzi birokrātu aktivitātes aspekti ir skaidri definēti, bet dabiskās pieejas birokrāti lielāku nozīmi piešķir indivīdam, kamēr “mašīnas birokrātija” indivīdu redz tikai kā noteikta uzdevuma veicēju.
Dabiskās pieejas piekritēji uzskata, ka efektivitāti ietekmē nevis darba vide un atalgojums, bet svarīgākas ir cilvēciskās attiecības, indivīdam pievērstā uzmanība, atbildība, uzticēšanās, rīcības brīvība, līdzdalība.
Birokrātija veidojas līdz ar valsts attīstību. Birokrātija un birokrātisms dažādās jomās piemīt visām līdz šim eksistējošām sociālajām sistēmām. Izņēmums ir pirmatnējā sabiedrība. Rietumeiropas valstīs birokrātija intensīvi attīstījās feodālisma sairuma posmā, attīstoties mūsdienu buržuāziskajām valstīm un kapitālistiskajām attiecībām.…