Secinājumi
Pēc referāta izstrādes un izpētīto valstu konstitūciju iepazīšanas, varam izdarīt nelielu kopsavilkumu par šīm republikām:
• Grieķijas Republikas prezidenta pilnvaras un funkcijas ir teju identiskas ar Latvijas Valsts prezidenta pilnvaru loku.
• Pēc 1986. gadā veiktajiem konstitūcijas labojumiem, prezidenta atbildība un funkcijas tika krietni ierobežotas, tādējādi prezidents ir valsts galva un reprezentatīvais pārstāvis, taču faktiskā vadīšana ir ministru prezidenta rokās.
• Grieķijas prezidenta ierobežotās pilnvaras ļauj efektīvāk pārvaldīt valsti, jo tādējādi vara nav vienas personas vai personu grupas rokās, bet gan notiek demokrātiska valsts varas dalīšana;
• Grieķijā pastāv samērā sarežģīta prezidenta ievēlēšanas procedūra.
• Austrijā valsts galva ir prezidents, ko ievēl tauta vispārējās vēlēšanās uz sešiem gadiem. Par Austrijas prezidentu var ievēlēt personu kura uz vēlēšanas gadu 1. janvāri ir sasniegusi 35 gadu vecumu. Būtiski ir to, prezidentiem nevar būt ievēlētie imperatoru nama locekļi vai ģimenes, kuras kādreiz pie tām piederēja.
• Federālā prezidenta pienākumiem ir ceremoniāls raksturs. Prezidents ieceļ amatā valdības galvu - bundeskancleru, - kurš izveido federālo ministru kabinetu (prezidents pēc kanclera ieteikumiem ieceļ amatos arī ministrus).
…