Pārskats
Tiesību akti un to istenošanas mehānismi valodas jomā Latvijā
Tiesību akti
Satversme
Latvijas Republikas Satversmē valodas jautājumi tieši ir aplūkoti divos pantos. Visupirms 4.pants nosaka, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Savukārt 114.pantā tiek nodrošinātas mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Bez tam vairākas Satversmē nostiprinātās tiesības iespējams realizēt vienīgi ar valodas starpniecību. Īpaši šeit ir jāizdala vārda brīvība, t.i., tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus (110.pants), privātās dzīves aizsardzība (96.pants) un tiesības vērsties valsts vai pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības (104.pants). Satversmē nostiprinātās tiesības ir īstenojamas bez jebkādas diskriminācijas (91.pants), kas aizliedz arī nepamatotus un neobjektīvus valodas lietošanas ierobežojumus.
Starptautiskie līgumi
Saeimā ratificētie starptautiskie līgumi Latvijas tiesību normu hierarhijā ieņem vietu starp Satversmi un likumiem. Tas nozīmē, ka, izstrādājot un piemērojot nacionālās tiesību normas, ir jāvadās pēc valstij saistošo starptautisko līgumu burta un gara. Izņemot Eiropas reģionālo vai mazākumgrupu valodu hartu, kurai Latvija vēl nav pievienojusies, nepastāv starptautisks līgums, kas apkopotu ar valodu lietošanu saistītos noteikumus vienuviet. Līdzīgi kā Satversmē, arī starptautiskajos līgumos valodu lietošana ir saistīta ar dažādu cilvēktiesību īstenošanu. Kā svarīgākie šeit ir jāmin Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1966) un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966). Šie starptautiskie līgumi kopā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (1948) veido pamatu cilvēktiesību aizsardzībai visas pasaules mērogā, saturot plašu cilvēktiesību klāstu.…
