Valsts varas institūcijas

Likumdevējvaras institūcija
Likumdevēja vara ir tiesības un pienākumi pieņemt likumus kā augstākās tiesas normas, kas var regulēt jebkuru dzīves jomu. Likumdevējs nosaka valsts funkcijas un uzdevumus. “Likumdevējvara – valsts varas apakšsistēma, blakus un pretstatā izpildvarai un tiesu varai, kuru rīcība, rīkojumi un normatīvie akti pakārtoti likumdevēja izdotajiem likumiem.”1
Saeimas vēlēšanas
Latvijā Saeima īsteno likumdevēja varu. Saeima sastāv no 100 deputātiem, kuri tiek ievēlēti uz 4 gadiem. Saeimas ievēlēšanas kārtību nosaka Satversme un Saeimas vēlēšana likums. Saeimas vēlēšanu likums pamatojas uz 4 Satversmes pantiem un konkretizē tos. Īpaši svarīgs ir Saeimas 6. pants, kurš nosaka, ka saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Šo pantu Saeima nevar grozīt, jo ir nepieciešams referendums. (Referendums – tautas nobalsošana2
Tiesībās ievēlēt Saeimu pilsoņi iegūst sasniedzot 18 gadu vecumu. Deputātu ievēlēšanai valsts tiek iedalīta 5 vēlēšanu apgabalos: Rīgas, Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales. Mandātu skaits katrā vēlēšanu apgabalā ir proporcionāls vēlētāju skaitam. Saeimas deputātu ievēlēšanai tiek lietota partiju sarakstu sistēma, kas paredz, ka kandidātus izvirza partijas vai politisko partiju apvienības. Partijas izvirza savus kandidātu sarakstus katrā vēlēšanu apgabalā, viens kandidāts var būt vairākos vēlēšanu apgabalu sarakstos. …