Zināms fakts, ka 21.gs. pasaules valstu attiecināmas pie demokrātiski tiesiskām valstīm. Par vienu no būtiskajiem šādu valstu pastāvēšanas principiem un priekšnoteikumiem ir valsts varas dalīšana. Tiek apgalvots, ka atbilstoši valsts varas dalīšanas principam tiek izvirzīti trīs valsts atzari – likumdošanas, izpildu un tiesu vara. Pēc būtības tie ir neatkarīgi viens no otra, tomēr pastāv savstarpējā kontrole, pamatojoties uz checks and balances mehānismu (mehānismi, ar kuru palīdzību vara tiek sadalīta visā politiskajā sistēmā ).
Vēstures gaitā varas dalīšanas principu aplūkoja dažādi zinātnieki un , tomēr pirmo reizi to noteica angļu zinātnieks D.Loks. Dž. Loks, esot “publiskā līguma” piekritējs, izteica priekšlukumu par varas dalīšanas nepieciešamību trijos virzienos: likumdevēja vara (parlaments), izpildvara (monarha vadībā) un tiesas. Savukārt franču filozofs un Š. L. Monteskjē, kas arī uzskatīts par varas dalīšanas principa pamatlicēju, vērsa uzmanību uz valsts varas iekārtas fenomenu, akcentējot trīs tās sastāvdaļas, kas tiek minētas iepriekš.
Dotā tēma ir aktuāla, jo aplūkotais princips ir jebkuras mūsdienu demokrātiskās valsts iekārtas viens no bāzes principiem.
Līdz ar to darba ietvaros tiks aplūkota varas dalīšanas principa būtība un tā nozīme demokrātijas veicināšanā, īpaši akcentējot Latvijas valsti, ka arī citu valstu iekārtā.…