Secinājumi
Emocionālā vardarbība ir visbiežāk sastopamā un visbīstamākā no vardarbības veidiem. Tā vienmēr ir saistīta ar citiem vardarbības veidiem. Īpaši vairāk no tās cieš bērni, kurus emocionāla vardarbība ietekmē visvairāk un var nodarīt neatgriezeniskas sekas viņu psihē.
Ar emocionālo vardabību cilvēki saskarās visur: ģimenē, kur bērni cieš, skolās, darbā, pat uz ielas.
Tā arī izpaužas dažādi. Bieži vien cilvēks, kuram emocionāli ir darīts pāri, dzīvē pats uzņemas upura lomu. Ir ar zemu pašnovērtējumu, jūtas nomākts, pazemots. Ir vajadzīgs liels iekšējais spēks un laiks, lai tāds cilvēks sevi mainītu. Citkārt notiek pretējais. No emocionāliem pāridarījumiem bērnībā cilvēks pats identificē sevi ar varmāku un izmanto savu varu pār citiem cilvēkiem, nereti pazemo savus bērnus tieši tāpat, kā to savulaik darījuši ar viņu.
Uzskatu, ka ir svarīgi piespriest sodus par emocionālo vardarbību, kā arī, ja ir aizdomas par emocionālu vardarbību vai ir saskarsme ar to, tad ziņo attiecīgajām iestādēm vai arī tiešajam priekšniekam. Bet arī likt vecākiem aizdomāties par savām audzināšanas metodēm, uzvedību un izturēšanos kā arī kolēģiem aizdomāties par saviem darba kolēģiem, kas tikko sākuši strādāt un pieņemt viņus savā kolektīvā un pusaudžiem saprast, ka apsmiet savus vienaudžus.
…