Vecāku un bērnu tiesības un pienākumi

Ģimene ir tautas un valsts pamats. Tās izaugsme un nostiprināšana ir tautas turpmākās attīstības un izdzīvošanas rādītājs. Ģimene ir savdabīga maza valsts, kurā attiecīgi ir nepieciešama tiesību, pienākumu un cita veida savstarpējo attiecību regulācija. Latvijas Republikā no 1993.gada 1. septembra ģimenes locekļu tiesiskās attiecības nosaka Civillikuma ģimenes tiesību daļa (26.-51., 114.-125., 140.-176.p) un Civillikuma 177.-204.panti. Parasti ģimene sastāv no bērniem un vecākiem. Bieži vien viņu savstarpējās attiecības ir ļoti sarežģītas un tajās nākas iejaukties pašvaldību institūcijām – bāriņtiesai vai pagasttiesai, kuru kompetenci ģimenes lietu jautājumos regulē 1995.gada 6. novembra likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.

Bērnu izcelšanās noteikšana

Vecāku un bērnu attiecības, tai skaitā arī tiesiskās, sākas ar bērna piedzimšanu. Lai rastos vecāku un bērnu, un visu pārējo radinieku tiesības un pienākumi, svarīga ir bērnu izcelšanās noteikšana. Kamēr bērna izcelšanās no vecākiem likumā paredzētajā kārtībā nav noteikta, starp viņiem nerodas ne uzturdošanas, ne mantošanas, ne arī kādas citas tiesības. Bērnu izcelšanās noteikšanu reglamentē ne tikai Civillikuma 146.-161.panti, bet arī likuma “Par civilstāvokļa aktiem”22.-23. panti un instrukcija par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā. Civillikumā atšķirīga ir laulībā un ārlaulībā dzimušu bērnu izcelšanās noteikšana, pie tam atšķirīga ir tieši bērna izcelšanās noteikšana no tēva.…