Intervijās mājsaimniecību īpašnieki atklāja, ka izmanto siltumsūkņu sistēmas, respektīvi, gaisa – ūdens un zemes siltumsūkņi. Šie siltumsūkņu veidi tika izvēlēti, jo ar tiem var apsildīt mājsaimniecību arī laikā, kad saimnieki nav mājās, kā arī sagādā citas ērtības, nav nepieciešams gādāt kurināmo, kam nepieciešama gan vieta novietošanai, gan laiks sagatavošanai. Zemes siltumsūkņa uzstādīšana Vara Santa mājsaimniecībā izmaksāja 8540 euro. Savukārt gaisa – ūdens siltumsūkņa uzstādīšana Linarda Tiļuga mājsaimniecībā 6430 euro. Šo ierīču uzturēšanas izmaksas ir nenozīmīgi mazas vai pat nav vispār.
Uz jautājumu, kāpēc iegūt enerģiju šādi, nevis to nopērkot no piegādātājiem, intervētie cilvēki atzina: ka tas ir lētāk, var izmantot mājas apsildei brīdī, kad mājās neatrodas saimnieki, un tam ir ērta ekspluatācija. Gaisa – ūdens siltumsūknis saražo 14kW, bet patērē līdz 4kW, savukārt zemes siltumsūknis saražo, apmēram, 150-180kW/h diennaktī ziemas laikā.
Jautājot vai arī citiem iesaka izvēlēties alternatīvos enerģijas veidus, vienbalsīgi tika atbildēts, ‘’jā.’’ Kā galvenie argumenti tam tika minēti, ka mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās un kļūst rentablākas un ka lielu lomu spēlē dabas resursu saudzēšana, īpaši neatjaunojamo dabas resursu.
Secinājumi
1. Izpētot informāciju par atjaunojamajiem energoresursiem, var secināt, ka vēja, saules, ūdens enerģijas avoti nerada gandrīz nekādu kaitējumu apkārtējai videi.
2. Cilvēki aizvien biežāk savās mājsaimniecībās izvēlas izmantot alternatīvos enerģijas veidus nevis pirkt no piegādātāja.
3. Iegūstot enerģiju, no alternatīvajiem enerģijas veidiem ar laiku sanāk atpelnīt iekārtas un rezultātā ieekonomēt naudu.
4. Siltumsūkņa ierīkošana mājsaimniecībā vidēji izmaksā apmēram 7500 eiro, kas ir atkarīgs no siltumsūkņa veida un nepieciešamās jaudas.
5. Siltumsūkņu izmantošana enerģijas iegūšanai ir ērta un neprasa papildus laiku un naudu kurināmā sagādāšanai.
…