7. NOBEIGUMS.
Nežēlīgs liktenis bijis tiem, kas aizstāvēdami savu dzimteni, krituši romiešu gūstā. Pasaules vēsturē nav daudz šādu piemēru, kā vergu sacelšanās Spartaka vadībā, kad sacelšanās uzvaroši attīstās un valdības karaspēks cieš tik lielas sakāves. Taču arī vislielākā vergu sacelšanās, kuras laikā tika izveidota liela un organizēta armija, cieta sakāvi. Pasaules vēsturē pirmā lielākā un nozīmīgākā vergu sacelšanās Spartaka vadībā un vēl ļoti daudzi citi īslaicīgāki un lokālāki vergu nemieri palika bez redzamiem rezultātiem. Vēl bija jāpaiet turpat 5 gadu simtiem līdz Romas impērija beidza pastāvēt. Uz tās drupām izauga jaunas valstis un jauni politiski veidojumi, kuru ietvaros sākās feodālo sabiedriski ekonomisko attiecību tapšana. Tās bija verdzības sociāli ekonomiskās formācijas beigas un viduslaiku – feodālisma sociāli ekonomiskās formācijas sākums.
Spartaka vārds tomēr vēstures gadu simteņos nav pazudis. Sākot jau ar 19. Gadsimtu Spartaka tēls tiek plaši izmantots literatūrā kā brīvības cīnītāja simbols. Arī latviešu rakstnieks A. Upīts 1943. Gadā saraksta lugu “Spartaks”. Ārzemju kinostudijās ir uzņemtas filmas par tā cīņas gaitām, kā arī ir sporta klubi un komandas, kas izvēlējušas Spartaka vārdu. Spartaks simbolizē vīrišķību, drosmi un veiksmi.
Milzīga iedzīvotāju daļa pārvērtās par izpriecas alkstošu masu, kuras lozungs bija: “Maizi un izrādes!” Seneka savā laikā atzina, ka pēc izrādēm atgriezās mājās “cietsirdīgāks un necilvēcīgāks.” Daudzi vergi, sevišķi tie, kas piedzima kā vergi, uzskatīja verdzību kā nepieciešamu. Romā, tāpat kā Grieķijā, ticēja, ka verdzība ir vienmēr bijusi un būs, jo bez tās nevar iztikt.
Verdzība rada kungu kultu. Luterno saka - "Tādus ērmotus pašuzupurēšanās aktus var izskaidrot tikai ar jūtām , ko radījusi un ieaudzinājusi pati verdzība ar kunga kultu, kas iesakņojusies vergā, ar dziļo cieņu pret kungu varenību, no kuras viņš pilnīgi atkarīgs."
Ja saimnieks ar vergiem izturējās neslikti, tad parasti tas bija aiz saimnieciskiem aprēķiniem, nevis līdzcietības.
Verdzības aizstāvis bija Aristotelis, kas domāja, ka verdzība ir likt cilvēka dabā.
…
