Pieredze un zinātniskie pētījumi liecina, ka pirmcēlonis, kas rosina dažādu slimību un deviantu uzvedības formu attīstību, visbiežāk ir atrodams tieši cilvēka psihē. Psihiskā kultūra ir visu cilvēka veselības aspektu pamats, un tas ir galvenais faktors, no kura atkarīga mūsu dzīves kvalitāte. Galu galā viss ir tāds kādu mēs to uztveram.
Pašattīstība un personības izaugsme ir palīdzība ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. (“Glāb sevi, un arī tūkstoši ap tevi izglābsies!”). Apkārtējos visvairāk ietekmē tavs personīgais piemērs un draugu rekomendācijas veselības un skaistuma jautājumos.Jau senās jogas pamatā bija atzinums, ka cilvēkam ir jātiecas pēc veselības, jo veselība nav egoistisks mērķis, bet gan pienākums pret apkārtējiem. Pienākums skan diezgan skarbi, ņemot vērā mūsdienīgus uzskatus par attiecībām cilvēku starpā. Taču šāds uzskats noder, ja mēs vēlamies būt veseli paši un arī vēlamies sev redzēt apkārt veselus cilvēkus.
Cilvēks vēl nav tā īsti apzinājies, ka materiālās kultūras sasniegumi nespēj sniegt pilnīgu laimes izjūtu. (“Kad bagātība ir sakrāta, tā kļūst par slogu.”) Šie sasniegumi ir tikai fons, uz kura, izzinot un iepazīstot sevi un citus, paplašinot un padziļinot starppersonu saiknes, kā arī izzinot dabas un esamības “mūžīgos” noslēpumus, tiek veidota laime.
Ir zināms, ka cilvēka dzīves nemainīgā vērtība – vispusīga pilnība – ir atkarīga no veselības, un arī dzīves baudīšana ir iespējama tikai tad, ja ir veselība. Cilvēka dzīves, dzīvības vērtība ir absolūta, jo dzīvība ir jebkuras citas vērtības vienīgais priekšnoteikums un kritērijs.…
