Secinājumi
1.Izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies - Kurzemē ir videi draudzīgi lauku viesu nami, kopskaitā 16, tātad uzņēmējiem ir sapratne un vēlme būt videi draudzīgiem.
2.Lai iegūtu „Zaļais sertifikāts” uzņēmumiem ir jāizpilda LR izstrādātie kritēriji. Ir kritēriji, kurus ir viegli izpildīt, kā, piemēram, tūristu informēšana, darbinieku apmācības, ekoloģisku pārtikas produktu izmantošana, u.c., bet ir kritēriji, kuru izpilde ir sarežģītāka un laikietilpīgāki, kā, piemēram, enerģijas taupīšana.
3.Lai naktsmītni padarītu videi draudzīgu ir vajadzīgs laiks, finansējums, cilvēku resursi, dabas resursi (kādi ir pieejami konkrētajā teritorijā), bet tas viss ir sasniedzams.
4.Lauku tūrisma mājas iedala pēc to sniegto pakalpojumu veida. Lauku tūrisma mājas var būt: lauku māja, brīvdienu māja, ciema māja, viesu māja, kempingi, hoteļi.
5.Kurzemē patlaban nav pārāk daudz viesu nami ar vides sertifikātu, iespējams tāpēc, ka tas prasa laiku un finanšu līdzekļus, kuri uzņēmējiem ir ierobežoti, jo Latvijas ekonomiskā situācija vēl aiz vien nav uzlabojusies.
6.Lielai daļai viesu namu ir potenciāla iespēja iegūt vides sertifikātu, jo jau daļu no kritērijiem tie pilda, piemēram, šķiro atkritumus, piedāvā tūristiem videi draudzīgas aktivitātes.
7.Vides aizsardzība ir svarīga lielai daļai sabiedrības un aizsargājot vidi tiek taupīti dabas resursi, kā, piemēram, ūdens.
8.Izstrādājot naktsmītnei atbilstošu vides plānu, tai ir iespēja kļūt par videi draudzīgu naktsmītni.
9.Vides sertifikāts viesu namam palīdz kļūt par vienu no „zaļajiem” uzņēmumiem un demonstrēt uzņēmuma attiekami pret ilgtspējīga tūrisma pamatprincipiem.
10.Ja viesu nams ir videi draudzīgs, tad tiek sakopta vide, taupīti resursi (elektrība, siltums, ūdens) un pēc tam tiek taupīti arī uzņēmuma finanšu līdzekļi.
…
