Mūsdienās GIS ir tieši vai netieši iesaistīts praktiski visās dzīves svērās. Viena no sfērām, kurā ir iesaistīts ĢIS ir vides ĢIS.
Ekoloģijā ĢIS pārsvarā izmanto trijos galvenajos virzienos:
● Ekoloģiskā stāvokļa monitoringam un problēmu apzināšanai. Šī ir visizplatītākā GIS izmantošanas daļa ekoloģijā, jo tā neprasa speciālu pieeju ģeogrāfiskās informācijas sistēmām. Šim nolūkam var izmantot jau tirgū esošos GIS produktus un vākt informāciju par konkrētiem rādītājiem, konkrētajās ģeogrāfiskajās vietās. Šāda datu kolekcija spēj uzrādīt lielākos piesārņojuma apgabalus, noteikt galvenos piesārņotājus, sekot piesārņojuma līmenim, sekot dabas atveseļošanai, dzīvnieku migrācijām u.c.
● Kritisko situāciju paredzēšanai un modelēšanai. Šī ir daudz nopietnāka nozare, kas ietver vairāk nevis datu vākšanas, bet gan apstrādes operācijas, kas paredzētas krīzes situāciju modelēšanai. Bieži vien ir kritiski svarīgi būt gataviem tam, kas varētu notikt krīzes situācijās. ĢIS piedāvā iespēju modelēt, kas varētu notikt, kuri rajoni varētu būt apdraudēti un cik lielā mērā.
● Ekoloģisko datu analīzei krīzes situācijās. Šī ir vismazākā, bet vissvarīgākā nozare. Lielā mērā tā sevī apvieno abas iepriekšējās nozares ar vienu mērķi - pēc tam, kad ir saņemti precīzi dati no krīzes izplatības vietas, lai varētu maksimāli ātri un precīzi novērtēt situāciju, noteikt nepieciešamo spēku apjomu situācijas normalizēšanai.
Protams, visas šīs jomas pārklājas viena ar otru un nav iespējams nodalīt vienu no otras, tādēļ eksistē arī otrs dalījums - dalījums pēc pielietošanas sfēras:
● Vides tiesvedības sistēmas. Šī nozare ir izplatīta tikai pasaulē attīstītākajās valstīs. Vides tiesvedībā GIS tiek izmantots kā rīks satelīta uzņēmumu analīzes un datu reprezentācijai, kā arī piesārņojuma plūsmas atpakaļceļa izsekošanai ar mērķi vākt pierādījumus pret uzņēmumiem, kuri nodara kaitējumu apkārtējai videi. GIS pārsvarā ir nepieciešams, lai iegūtu situācijas kopainu un apkopotu iegūtos datus.
…
