Pasaules dabas resursu pašreizējā ekspluatācija nav ilgtspējīga. Sabiedrības labklājības pilnveidošana ir jāveido saskaņā ar vides saglabāšanu un aizsardzību. Jaunā vides paradigma atspoguļo patērētāju sabiedrības izraisītās vides degradācijas un klimata pārmaiņu negatīvās sekas mūsdienu pasaulē un aicina stiprināt zinātnes un izglītības sfēru, valsts pārvaldes, akadēmiskā, privātā un sabiedrības sektoru sadarbību ilgtspējīgās attīstības veicināšanā kā vietējā tā arī globālajā līmenī. Latvijas Republikas Satversme garantē ikviena tiesības ‘’dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli’’ un nosaka ikviena pienākumu rūpēties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.1 Likumā par vides aizsardzību 8.nodaļa veltīta vides zinātnes, vides izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai nosacījumu definēšanai.
Secinām, ka valsts Pamatlikums mums ikvienam garantē tiesības dzīvot sakoptā un nekaitīgā vidē, kā arī nosaka pienākumu rūpēties par tās saglabāšanu, savukārt, citi normatīvie akti reglamentē to, kādā veidā, pastāvot kādiem nosacījumiem, vide tiek uzturēta un saglabāta pēc iespējas cilvēkam draudzīgākā stāvoklī. Lai izpildītu nosacījumus par līdzdarbošanos vides uzraudzībā un uzturēšanā, pirmkārt, valsts iedzīvotājiem ir nepieciešama izpratne un zināšanas par to, kas ir vide, ekoloģija, kādas ir valsts institūciju un pašvaldību ekoloģiskās funkcijas, kādus procesus un likumsakarības sevī ietver šīs jomas likumdošana, kādā veidā un kārtībā tā īstenojama praksē. Šeit mēs saskaramies ar jautājumu par to, cik ļoti svarīgi un būtiski valstī ir veicināt gan vides zinātnes attīstību, gan atbalstīt vides izglītības ieviešanu pēc iespējas agrākā vispārējās izglītības posmā, kā arī konkrēti definēt vides politikas attīstības pamatnostādnes valstī kopumā. Veicinot vides zinātnes attīstību, nodrošinot vides izglītības iespējas mācību iestādēs un interešu izglītībā, mēs varam sagaidīt sabiedrības izpratni šajos jautājumos un patiesu vēlmi līdzdarboties vides uzturēšanā un saglabāšanā.
Vides zinātne ir zinātnes nozare, kas pēta vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību un to mijiedarbību ar cilvēka veidoto vidi, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un tās sastāvdaļām.2 Tā pēta arī bioģeofizikālo sistēmu un to komponenšu izcelšanos, funkcionēšanu, enerģētiku un dinamiku, dabas resursu racionālas izmantošanas, atrašanas un saglabāšanas, bioloģiskā līdzsvara un apkārtējās vides kvalitātes saglabāšanas, atjaunošanas un uzlabošanas procesus, principus un metodes cilvēces labklājības un ilgtspējīgās attīstības nodrošināšanai.3
…