Viduslaiku hronoloģiskais traktējums un periodizācija

Viduslaiki - vēstures laika posms starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem - ilga aptuveni 1000 gadus: apmēram no 5. gs. līdz 15. gs. beigām. Vēsturisku laikmetu robežas ir grūti noteikt precīzi, jo vēstures process ir nepārtraukts. Katra jauna laikmeta iezīmes veidojas Iepriekšējā laikmetā. Vēsturnieki par ļauna laikmeta sākumu uzskata bridi, kad jaunās pazīmes sabiedrībā sāk dominēt pār vecajām.
Par viduslaiku sākumu tradicionāli pieņemts uzskatīt Rietumromas impērijas bojāeju 476.g.Par viduslaiku noslēgumu vēsturnieku domas dalās. Vēstures literatūrā minēti vairāki notikumi, kuri varētu būt viduslaiku - ļauno laiku robeža: 1453.g. - turki ieņem Konstantinopoli, 1492.g. - Kolumbs atklāj Ameriku, 1517.g. - reformācijas sākums Vācijā, 1640.g. - revolūcijas sākums Anglijā u.t.t. Šobrīd populārākais ir viedoklis, ka viduslaiki beidzas un jaunie laiki sākas 1492.g.,kad Kolumbs atklāja Ameriku.
Viduslaikos Eiropa sāka veidoties kā vēsturiski kulturāla vienība, tika likti pamati mūsdienu Eiropas valstīm. Būtiskas viduslaiku pazīmes Eiropā bija:
1) feodālo attiecību pastāvēšana ( dažādos Eiropas reģionos pastāvēja dažādi šo attiecību tipi),
2) varas decentralizācija,
3) iedzīvotāju dalījums 4 galvenajās kārtās - garīdzniekos, bruņiniekos, zemniekos un
amatniekos,
4.) kristīgās baznīcas privileģētais stāvoklis un lielā ietekme laicīgajā dzīvē,
5) ekonomikai agrārs raksturs un valda naturālā saimniecība.
6) sabiedrības attīstība norit lēni.

…