Projekta mērķis:
Vērst sabiedrības, valsts, Vidzemes reģiona vadības, attīstības aģentūras uzmanību uz neizmantotām rezervēm pārtikas ražošanā lauku apvidos, mikroekonomikas uzlabošanā, latviskās dzīves veida saglabāšanā, labklājības celšanā. Vērst Latvijas Krājbankas uzmanību uz iespējamām aktivitātēm tās priekšgājēja „Krājkases” dominējošas lomas atgūšanā lauku iedzīvotāju vidū.No vēstures varam mācīties, ka no pašiem cilvēces pirmsākumiem pirmajā vietā, jeb prioritāte ir bijusi cilvēku nodrošināšana ar pārtiku. Vadoties no šī aspekta var spriest par valsts iedzīvotāju dzīves līmeni. Tikai labi paēdis cilvēks tālāk var attīstīt savas gara spējas ,radoši domāt, izglītoties, ražot un uzkrāt garīgās un materiālās vērtības. Valsts prioritāte vienmēr ir bijusi rūpēties lai pietiekošā daudzumā saražotu pārtiku, uzkrātu valsts rezerves karu, globālās katastrofas vai citu nelaimju gadījumā ar ko pabarot savas valsts iedzīvotājus.
No pašiem pirmsākumiem Apvienotā Nāciju Organizācija par savu prioritāti ir stādījusi planētas iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtikas produktiem. Izmantojot savu ietekmi uz valstu valdībām, organizējusi to nacionālo pārtikas programmas izstrādi, sekojusi tās realizācijai.
2005. gada 26. oktobrī LR Saeima apstiprināja konceptuāli izstrādātu Latvijas izaugsmes modeli- centrētu uz cilvēku. Šis dokuments nosaka integrētu Latvijas izaugsmes modeli turpmākiem 20-30 gadiem globālās attīstības kontekstā. Tajā ir uzskaitītas 28. pozīcijas, kas Latvijā jāattīsta lai sasniegtu labklājību, drošību, ilgspēju. Uzsvars ir IKP uz vienu iedzīvotāju. Tajā nav minēts neviens vārds par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku, kas arī ir svarīga labklājības sastāvdaļa. Šī sfēra pilnībā nodota privātkapitāla, Eiropas Savienības un Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbības rokās. Ar to pārtikas apgādē valsts iedzīvotāji pilnībā tiek pakļauti globālam tirdzniecības tīmeklim. Šāda globalizācija nes ne tikai pozitīvus rezultātus, bet rada arī smagas negatīvas sekas.…
