Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
7,49
You save:
0,97 (13%)
Discounted price*:
6,52
Purchase
Add to Wish List
ID number:198930
Author:
Evaluation:
Published: 27.08.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 34 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  Sieviešu un vīriešu psiholoģiskās atšķirības    9
1.1.  Kultūrvēsturiskais aspekts    9
1.2.  Situācija mūsdienās    13
2.  Sociālās adaptācijas procesi Latvijā    8
2.1.  Pētījumā izmantotā metodika    8
2.2.  Pētījuma bāzes raksturojums    21
3.  Rezultātu ieguve un analīze    22
3.1.1.  Aptaujas I kārta    22
3.1.2.  Aptaujas II kārta    36
3.2.  Pārrunu un empīrisko novērojumu rezultāti    49
  Secinājumi    51
  Nobeigums    54
  Literatūra    55
Extract

Jau līdz ar cilvēka rašanos ir pastāvējušas noteiktas atšķirības starp pretējiem dzimumiem ne tikai anatomiskā aspektā, bet arī psoholoģiski. Jau Svētajos rakstos Mozus grāmatā ir bijis noteikts lomu un funkciju sadalījums starp vīrieti un sievieti.
PSRS pastāvēšanas laikā bija veikta propoganda, kas it kā nodrošināja līdztiesību starp vīrieti un sievieti. Tajā pat laikā sievietes būtība tika maksimāli noniecināta. Tas izpaudās tādejādi, ka šāda līdztiesība tika realizēta, pielīdzinot sievietes iespējas konkurēt ar vīrieti daudzajās dzīves darbības sfērās. Rezultātā sievietes gods nozīmēja apgūt izteikti vīrišķīgas profesijas, piemēram, betonētāja, traktorista, duldozerista u.c. sievietes būtībai nepiemērotas specialitātes. Arī pati galvenā sievietes sūtība – mātes misija, tika nonivelēta. Valdošās politikas nostādnes deklarēja, ka bērna pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešams kolektīvs. Savukārt sieviete, kas nestrādā algotu darbu un nodarbojas tikai ar bērna kopšanu, tika uzskatīta kā liekēde. Padomju pilsoņa gods skaitījās veikt sabiedriski derīgas darbības, kamēr bērnu aprūpi organizēja bērnu dārzi, bērnu nami u.c. instaces. Šajā laika posmā tika pilnībā noniecinātas atziņas par ģimeniskās vides kā vienīgās optimālās sociālās struktūras, kas nodrošina bērna pilnvērtīgu attīstību, lomu.
Kaut arī minētais laika posms ir pagājis, tā negatīvās sekas ir jūtamas vēl šobrīd un ietekmēs iedzīvotāju dzīves kvalitāti vēl ilgi. [11.; 12.-16., 14.; 25., 29.]
Jau XX gadsimta vidū tika veikti pētījumi zoopsiholoģijā, kas pierādīja mātes funkciju nozīmi turpmāko paaudžu attīstībā. Vācu zoopsihologs J. Šmits veica pētījumus ar kaķiem. Viņš empīriski pierādīja, ka jaundzimušajai kaķenītei, kurai liegta mātes gādība un aprūpe, pieaugot, neveidojas mātes instinkti adekvāti ģenētiski noteiktajiem līmeņiem. Tas izpaužas neprasmē rūpēties par saviem pēcnācējiem. Gan dzīvnieka, gan arī cilvēka latentās atmiņas krājumā ir saglabāta informācija par to, kā tiek saņamta mātes aprūpe. Šī informācija zemapziņas formā aktualizējas tajā brīdī, kad subjekts nokļūst vecāku lomā attiecībā uz saviem pēcnācējiem un to aprūpi. [18.]
Tieši tādēļ arī kalpo rotaļlietas, kas sagatavo bērnu turpmāko vecāku pienākumu pildīšanai. Piemēram, lelles iesākumā tika radītas kā rotaļlieta prinčiem un valdniekiem, lai viņi apgūtu prasmes izrīkot cilvēkus un manipulēt ar tiem. Tā XVI gadsimtā Francijā radītā rotaļlieta veica funkcijas, kuras ir grūti saistāmas ar mūsdienu reālijām. Laika gaitā lelle kļuva par tipiskāko meiteņu rotaļlietu. Rotaļājoties ar lelli meitene veic propedeitisko posmu mātes funkciju izpildei savā turpmākajā dzīvē. Tādejādi jau agrā bērnībā katrs indivīds tiek ievirzīts noteiktu sociālu funkciju veikšanai. Kaut arī mūsdienu sabiedrībā vīrietim un sievietei ir garantēta līdztiesība, tomēr viņu iekļaušanās dažādās sabiedriskās dzīves norisēs noris atšķirīgi. [2; 4.-6., 31; 9-11.]…

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Vīriešu un sieviešu attiecības sabiedrībā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/198930

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register