-
Vīrusu izraisītās slimības
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
Darba gaita | 4 | |
Darba gaita | 5 | |
Darba gaita | 6 | |
Darba gaita | 7 | |
Darba gaita | 8 | |
Darba gaita | 9 | |
Darba gaita | 10 | |
Darba gaita | 11 | |
Darba gaita | 12 | |
Nobeigums | 13 | |
Izmantotā literatūra | 14 | |
Pielikums | 15 |
Ievads
Es rakstu referātu par vīrusu izraisītajām slimībām, jo šī tēma ietekmē ikvienu planētas iemītnieku gan cilvēkus, gan dzīvniekus un dabu, un ir ļoti svarīgi, ka katrs cilvēks saprot to negatīvo ietekmi, jo katram inteliģentam cilvēkam ir jāzina tādas elementāras lietas kā slimības izraisa gan baktērijas un vīrusi u.c. un ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem un augiem. Ik gadu pasaulē vīrusi nogalina miljoniem cilvēku. Pēdējos gadu desmitos radušās vairākas jaunas vīrusu slimības, un to uzliesmojumi notiek ar arvien īsākiem starplaikiem. Mana referāta mērķis ir izpētīt – galvenos vīrusa veidus un to, kādas slimības viņi izraisa.
Pie RNS pieder - enterovīrusi, rinovīrusi, reovīrusi, arbovīrusi un miksovīrusi, gripas vīrusi. Enterovīrusi un rinovīrusi ir vissīkākie.
Enterovīrusu (zarnu vīrusi ) infekcijas ir akūtas infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēki.
Slimības ierosinātāju ģintī ietilpst 5 grupu enterovīrusi, viena no tām ir poliovīrusi,
pārējās 3 biežāk sastopamās ir A un B grupas Koksaki vīrusi un ECHO grupas vīrusi.
Katrā vīrusu grupā ir vairāki tipi, to kopējais skaits sniedzas vairākos desmitos, bet ne visi vīrusu tipi ierosina saslimšanu.
Enterovīrusi ir ļoti noturīgi ārējā vidē. Pēc iekļūšanas cilvēka organismā enterovīrusi savairojas rīkles un zarnu
epitēlijšūnās. Pēc tam vīrusi nokļūst reģionālajos limfmezglos un turpmāk, izplatoties ar
asinīm, var skart dažādus orgānus – centrālo nervu sistēmu, ādu, gļotādas, muskuļus,
miokardu u.c.
Lielajā arbovīrusu grupā apvienoti vīrusi, ko pārnēsā posmkāji, gk. ērces un odi. Arbovīrusi ir encefalīta un dzeltenā drudža ierosinātājs (↑ arbovirusalās slimības).
Miksovīrusu grupā ietilpst gripas, paragripas, epidēmiskā parotīta, masalu, masaliņu un trakumsērgas ierosinātāji. Pie šās grupas pieskaita arī putnu un peļu leikozes vīrusi.…
Vīruss (latīņu: virus - inde vai toksīns) ir neliela daļiņa, kas nespēj augt un vairoties ārpus saimniekorganisma. Vīrusi ir šūnu parazīti, vieni paši vīrusi nevar izdzīvot, tiem nav vielmaiņas, un var teikt, ka vīrusam trūkst gandrīz visu īpašību, kas piemīt dzīvam organismam. Bet, esot saimnieka organismā, vīruss spēj gandrīz visu. Vīruss eksistē tikai lai vairotos. VĪRUSI ir daudz sīkāki par baktērijām un saskatāmi vienīgi elektronmikroskopā. Parasti vīrusi sastāv no nukleīnskābes (DNS vai RNS) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un olbaltumvielu apvalka. Lai arī vīrusu izraisītās saslimšanas joprojām ir viena no lielākajām medicīnas problēmām, iespējams, ka tie slēpj sevī atbildes uz citiem nozīmīgiem jautājumiem un var izglābt neskaitāmas dzīvības.
- Elpošanas orgānu slimības
- Smēķēšanas izraisītās slimības
- Vīrusu izraisītās slimības
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Smēķēšanas izraisītās slimības
Research Papers for elementary school5
-
Elpošanas orgānu slimības
Research Papers for elementary school6
-
Elpošanas ceļu slimības - saaukstēšanās
Research Papers for elementary school7
-
Infekcijas slimības
Research Papers for elementary school4
-
Acu slimības
Research Papers for elementary school6