Vēl nesenā pagātnē, tas ir, pagājušā gadsimta sākumā katrs produkts vai pakalpojums tika plānots konkrētam klientam. Ražotājs/ pārdevējs bija personiski pazīstams ar katru klientu, zināja viņu ieradumus, vajadzības, gaumi, finansiālo stāvokli, kā arī to, kurā brīdī un kas būs klientam nepieciešams. Bizness balstījās uz šo pastāvīgo klientu lojalitāti.
Strauji sāka attīstīties ražošanas nozare, uzņēmējdarbība. Tirgū parādījās arvien jauni produkti un pakalpojumi. Tehnoloģiskie risinājumi kļuva aizvien modernāki, tirgū parādījās masveidā ražotas preces, kas tika ražotas masu patēriņam un „uzspiestas” pircējiem. Lielākajā daļā pasaules valstu šāda sistēma darbojās līdz pat pagājušā gadsimta 80-to gadu sākumam.
Pēc II pasaules kara Japāna bija sakauta, ražošanas nozare bija ieguvusi sliktas kvalitātes izstrādājumu reputāciju, bet nepieciešamība nodrošināt 90 miljonus lielu nāciju, lika japāņiem atrast veidu, kā konkurēt ar savu produkciju pasaules patēriņa preču tirgū. Tur 50-tajos gados pirmo reizi parādījās jēdziens TQM (Total Quality Management) - Visaptverošā kvalitātes vadība.…