Mūsdienās ar zaudējums saprot jebkādu mantas samazinājumu un jebkuru peļņas atrāvumu vai papildu izdevumus, kuras rādās tiesību aizskāruma rezultātā. Zaudējumu atlīdzināšana cietušajam ir vienā no civiltiesiskās atbildības realizācijas formām, ka arī galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesību aizskāruma mantisko seku novēršanai un tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums.
Apskatot Latvijas tiesas statistikas datus, tad ir redzams, ka 2008. gada 1. pusgadā pirmajā instancē tika saņemtas 8358 prasības par zaudējumu un parādu piedziņu1, bet par visu 2007. gadu tādu prasību tika saņemts 9604.2 Šie dati liecina par to, ka cilvēki tiesās griežas arvien vairāk, lai viņu zaudējumi tiktu atlīdzināti. Līdz ar to var teikt, ka zaudējumu atlīdzība mūsdienās ir viens no izplatītākiem prasības veidiem tiesā.
Lai izprastu zaudējumu atlīdzības realizēšanas mehānismu, darba autore kā kāzusu izvēlējās LR Augstākās tiesas 2008. gada 2. aprīļa spriedumu Lietā Nr. SKC-143 „Par zaudējumu un to atlīdzības pienākumu.”
Kāzusa fabula ir sekojoša: Vladimirs G. 2004.gada 10.jūnijā cēlis prasību pret Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību „Jubilejas” par zaudējumu piedziņu, norādot, ka 2003.gada 7.augustā saņēmis no Krievijas invalīdu – Černobiļas AES avārijas likvidatoru savienības „Černobiļa-86” vēstuli, kurā viņam tika piedāvāts saņemt kompensāciju par dzīvokļa apkuri par 2001./2002.gada apkures sezonu, ja prasītājs līdz 2003.gada 31.decembrim iesniedz vēstulē minētos dokumentus, kuru starpā tika pieprasīta izziņa no dzīvojamās mājas apsaimniekotāja par apkures izdevumu apmaksu, norādot samaksāto summu, kuru bija paredzēts kompensēt. …
