Secinājumi un priekšlikumi
Izpētot zaudējumu atlīdzības pienākuma tiesisko regulējumu, autore veica sekojošus secinājumus:
• Ievērojot taisnīguma principu, neatkarīgi no tā, vai tiesību pārkāpumā iesaistīto personu starpā ir bijis noslēgts līgums vai cits tiesisks darījums, vai ari tiesību pārkāpums ir noticis ārpus līgumiskajām saistībām, Civillikums paredz katram pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kurus viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
• Lai varētu prasīt zaudējuma atlīdzību ir nepieciešami vairāki priekšnoteikumi. Pastāv trīs zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi: personas prettiesiska rīcība, zaudējumu esamība, cēloņsakarība starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.
• Ja tiesa atzīst, ka cietušais ir rīkojies ar pietiekamu rūpību, tiesa izskata cietušā prasības apmēru un lemj par tās pamatotību. Cietušajam ir tiesība lietas izlemšanas gaitā mainīt prasības apmēru, tomēr ikvienā gadījumā tieši cietušajam ir jāpierāda zaudējuma apmēra pamatotība, proti, ka tieši tā summa, kuru viņš prasa, ir zaudējumi, kuri radušies no tiesību aizskārēja (atbildētāja) prettiesiskas rīcības.
• Latvijas Civillikums vispār neskar tādus svarīgus jautājumus kā zaudējumu attālinātība no prettiesiskās rīcības un zaudējumu paredzamība. Nosakot atlīdzināmo zaudējumu apmēru, tiek pielietota cēloņsakarības teorija.
Savukārt analizējot zaudējuma atlīdzības pienākuma tiesisko reglamentāciju, ir jāatzīmē, ka darba hipotēze ir apstiprinājusies, jo ir konstatētas pētījuma objekta nepilnības un problēmas likumdošanā.
Tādejādi, pēc autores domām, būtu lietderīgi piedāvāt sekojošus priekšlikumus:
• Grozīt Civillikuma Saistību tiesību daļas 1770.pantu, izsakot to sekojošā redakcijā: Zaudējums - tās katrs mantiski novērtējams pametums jeb ikviens cietušā mantas samazinājums, zudums vai bojājums, vai neiegūtais labums kā mantiska rakstura negatīvo seku izpausme, zaudējumam attiecināmie papildu izdevumi un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma vai atļautas darbības neizpildīšanas sekas, ko tiesību pārkāpējs paredzēja vai viņam kā saprātīgai personai vajadzēja paredzēt, un kas rodas no cietušā tiesību prettiesiska, vainojama aizskāruma, un kas ir cēloņsakarībā ar kaitējuma rašanos.
• Papildināt Civillikuma Saistību tiesību daļu ar noteikumiem, kas dotu iespēju pusēm vienoties par atbildības ierobežošanu ne tikai atsavinājuma līgumos, bet arī citu darījumu gadījumos. Tomēr likumā ir jānorāda arī gadījumi, kad pusēm nav tiesību ierobežot savu atbildību. Turklāt, ir jāparedz, ka atbildības ierobežošanu nevarētu attiecināt uz tiesībpārkāpumu, kas nodarīts ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības rezultātā, kā arī par personisku kaitējumu.
• Papildināt Civillikuma Saistību tiesību daļu ar noteikumiem, saskaņā ar kuriem nav atlīdzināmi zaudējumi, kas no cēloniskā sakara viedokļa ir pārāk attālināti no darījuma neizpildīšanas.
…
