Zemgales un Latgales biotopu daudzveidība

Biotopu daudzveidība un biotopu fragmentācija.

Divdesmitajā gadsimta nogalē ikdienā arvien plašāk ir ieviesušies tādi jēdzieni, kā bioloģiskā daudzveidība vai nenoplicinoša saimniekošana; pirms gadiem 30-50 tie pat nepastāvēja. Konkrētu sugu, to sabiedrību un pat veselu biotopu izzušana, negatīvas klimata un ūdens noteces pārmaiņas arvien intensīvāku tehnoloģiju lietojuma dēļ vairāk nekā jebkad iepriekš ir piespiedušas respektēt arī dabas likumus. Maz ticams, ka šāda nepieciešamība turpmāk varētu samazināties.
Varbūt nedaudz jāpiemin, par bioloģiskās daudzveidības nozīmi, kas tika minēts jau kursa darbā “Kurzemes biotopu daudzveidība” un arī analizējot daudzu citu valstu zinātnieku uzskatus šajā jautājumā tiks apskatīta detalizētāk.
1.1. Bioloģiskā daudzveidība. Lai izprastu fragmentācijas ietekmes uz biotopu daudzveidību, svarīgi ir izprast mūsdienās tik aktuālu jautājumu, kā bioloģiskā daudzveidība. Bioloģisko daudzveidību parasti definē kā pašatjaunošanos dabas veidu ( augu, dzīvnieku un citu organismu ) pasaules dažādību un iekšējo mainību sugas ietvaros, iekļaujot ekosistēmu dažādību, ko šie organismi apdzīvo. To aplūko kā triju sastāvdaļu - ģenētiskā, sugas un ekosistēmas - kopumu.
Daudz vienkāršāk jebkuram cilvēkam saprotošā valodā to var raksturot sekojoši: "bioloģiskā daudzveidība ir evolūcijas produkts, kas radies miljonu gadu laikā šajā teritorijā. Bioloģiskā daudzveidība ir pārtikas produktu, ārstniecības augu un citu svarīgu patēriņa priekšmetu potenciāls avots"(I.Mūrnieks, 1992.).
Bioloģiskā daudzveidība ir jēdziens, kas aplūkojams laikā un telpā. Organismu dažāda dzīves ilguma no "piedzimšanas " līdz "nāvei " un atšķirīga izplatības teritorijas lieluma dēļ bioloģiskā daudzveidība attiecas uz visām telpiskajām skalām: no vietējā mēroga līdz reģionālam un globālam. Var apgalvot, ka bioloģiskā daudzveidība norāda uz ekosistēmas ( vides ) stāvokli.

…